2 komentāri
Radušās šaubas par izšķērdību maksājot ”krīzes pabalstu” piensaimniekiem
FOTO: LETA

Ministru kabinets nākamnedēļ spriedīs par valsts atbalsta apjomu zivju konservu ražotājiem, kuriem radušās problēmas, aizveroties Krievijas noieta tirgum. Visticamāk, tie saņems dažādas nodokļu atlaides.

Taču daži ekonomisti brīdina, valsts atbalsta sniegšana  kropļo konkurenci un mazina uzņēmēju vēlmi domāt par riskiem nākotnē. Turklāt tagad atklājas, ka, piemēram, pērn krīzes pabalsts izmaksāts piensaimniekiem, kuri gadu pabeiguši ir pus miljona peļņu.

Lai arī valdībā diskusija gaidāma tikai nākamnedēļ, lēmums atbalstīt grūtības nonākušos šprotu ražotājus politiski jau pieņemts. Argumenti dzirdami dažādi, tostarp par  zivju kūpināšanas 140 gadus ilgajam tradīcijām.

Zivsaimnieki varēs pretendēt uz nodokļu brīvdienām. Tomēr tieši kuriem uzņēmumiem  nodokļus iesaldēs un cik liela mērā un vai tie labajos laikos būs  jāatmaksā,  skaidrības ir mazāk.

Ekonomisti gan ir skeptiski par  valsts atbalstu konkrētiem uzņēmumiem.

Latvijā nekad nav izvērtēta valsts atbalsta lietderība. Piemērs tam ir tā sauktā piena krīze.  Pērn no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piensaimnieki saņēma 14 miljonus eiro. Summas iespaidīgas – Par katru gotiņu kontā ieripoja no 40 līdz 70 eiro.

Tomēr, kā liecina  avīžu virsraksti, tagad izrādās, ka daudzi piensaimnieki cauri krīzei izgājuši kā caur sviestu. Piemēram, Latvijas parauga saimniecība  Viesītes novadā Kalna Dambrāni, pērn nopelnīja 559 tūkstošu eiro ar tikai 2,5 miljonu apgrozījumu. No nodokļu maksātāju kabatas  krīzes pabalstā saimniecība pērn saņēmusi 65 tūkstošu eiro. Sazvanīta Kalna Dambrānu saimniece gan precīzu summu neatminas.

Kā liecina Zemnieku saeimas preses relīze vēl pērn septembrī, Tirumnice brīdināja, ka piena iepirkuma cenai samazinoties zem pašizmaksas, ganāmpulks varētu pārdot, bet piena lopkopības saimniecību likvidēt.  Strādājot ar mīnusiem, viņa nevaram uzturēt šķirnes ganāmpulku. Eksperti atzīst, ka pret valsts atbalsta sniegšanu konkrētiem uzņēmumiem, Latvijā būtu jākļūst skeptiskākiem.

Zemkopības ministrs  lauksaimniekus, kuri jau tāpat saņem lielas subsīdijas, mierina, ka krīzes situācijā valsts viņiem arī turpmāk nāks talkā.

Ka liecina novērojumi, Latvijā pēdējā krīzē neesot bankrotējusi neviena saimniecība, kamēr Rietumeiropā tādas esot bijušas daudzas, bet izdzīvojušās palikušas tikai stiprākas.

TOP komentāri

  • janis
    0 0 0

    janis

    tur jau ta lieta atbalstija tikai lieios un mazos atkal apcakareja pec laika so milzigos pelnas guvejus redzesim maksatnespejas sarakstos
  • bomis

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl