PVD iesaka kaņepju audzētājam vairs netirgot tējas, lai gan iepriekš to varēja legāli darīt

6 komentāri

Kāda ģimene Latgalē ir neziņā, vai viņi arī turpmāk iztiku varēs nopelnīt pašu izveidotajā biznesā, kas balstīts uz kaņepju audzēšanu. Lielākos ienākumus saimniecībai nes kaņepju tēja, bet nu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) to pasludinājis par aizliegtu preci.

Višņevsku ģimene Viļānu novada Obeliškās sešus gadus saimnieko gandrīz simtgadīgā saimniecībā – iepriekšējie saimnieki tajā vērtību vairs nesaredzēja, bet Andrim, viņa sievai portugālietei Deborai un abu bērniem Gabrielai un Fredim šī vieta bija meklētais pēc ilgstošas dzīvošanas trauksmainajā Londonā.

“Mēs sapratām, ka gribam laukus, lai bērniem ir kur paskraidīt. Tā nu mēs ieradāmies te, Latgalē. Te viss bija pamests, nolaists, nācās visu sakārtot, lai var pa grīdu normāli pastaigāt bērns,” stāsta Andris.

Saimniecību viņi pamazām atjauno pašu rokām, vienlaikus pievēršoties uzņēmējdarbībai. Saprata, ka perspektīva ir kaņepju audzēšana, ko Latvijā audzē izsenis. Tas ir augs ar daudzpusīgu pielietojumu, ko slāpē aizspriedumi. Tāpēc Andris ar ģimeni no sējas kaņepēm ne tikai ražo tēju, eļļu un sviestu, bet arī rīko nodarbības, kurās māca, kā no kaņepēm taisīt apģērbu, mēbeles, pat māju siltināšanas plāksnes.

“Pati sēkliņa ir ļoti barojoša, daudz olbaltumvielu. Ja esat gaļas neēdējs, kaņepju sēkliņas ir tas, kas jums ir jāēd. Tēja ir vakara tēja, tā visdrīzāk jūs nomierinās,” par kaņepju pielietojumu stāsta audzētājs.

Turpat sētā ir arī muzejs, kurā var iepazīties ar kaņepju audzēšanas vēsturi Latvijā un attīstību, kā arī mazs veikaliņš. Pamatā gan tirdzniecība notiek internetā.

Šis ir pirmais gads, kad kaņepju audzēšana tā aizgājusi, ka ģimene iztiku iegūst tikai no tās. Tomēr prieku par izdošanos aizēnoja PVD nesenā pavēste, ka kaņepju tēju tirgot vairs nedrīkst, pamatojaties uz Eiropas Savienības jauno regulējumu, kas pagaidām gan ir rekomendējošs, taču PVD to ievēro kā aizliegumu – Jaunās pārtikas katalogā sacīts, ka no kaņepju sēklām var iegūt produktus, bet no auga lapām un ziediem iegūto produktu drošums vēl nav pārbaudīts.

Saimnieki ir neizpratnē, kāpēc līdz šim divus gadus tēju, ko no visa produktu klāsta cilvēki bija visvairāk iecienījuši, varēja legāli ražot, bet tagad pēkšņi tas ir mainījies. Mulsumu rada arī tas, ka liegums uz citiem produktiem neattiecas.

“Šis process ir ļoti neskaidrs. Iekļauj sarakstā visus produktus, bet vienu neieraksta – mēs nesaprotam, kā turpmāk rīkoties,” teic Debora.

“Katru gadu viņi ir nākuši un akceptējuši šo produktu. Šogad pēkšņi tas vairs nav. Mēs pērkam sertificētu sēklu no ES, iesniedzam Lauku atbalsta dienestā katru gadu laukus, kas ir apsēti ar šīm kaņepēm, iesniedzam sertifikātus, lai var nākt un taisīt pārbaudes par narkotisko vielu, tas ir viss ir darīts līdz šim. Man kā zemniekam un ražotājam jāsaprot, vai es daru ko legālu vai nelegālu, kas ir tas, ko es pārkāpju,” saka Andris.

Pēc divām nedēļām jāsāk vākt augu lapas tējas iegūšanai, taču viņi nezina, kā rīkoties un vai nākamajā sezonā varēs ar savu uzņēmējdarbību kā ierasts nodarboties. Arī tējas tirdzniecība pašlaik apturēta, radot zaudējumus.

Kā skaidro PVD, par kaņepju tējas drošumu skaidrības pašlaik nav nekur Eiropas Savienībā.Kaņepju audzēšana un izmantošana kļuvusi populāra visā kontinentā, taču tie nav tradicionāli produkti, par kuriem veikti izsmeļoši nekaitīguma pētījumi. Atbildīgās iestādes ir guvušas pārliecību par kaņepju sēklu nekaitīgumu, tāpēc no tām ražotie produkti ir atļauti, savukārt lapu un ziedu ietekmi uz cilvēka veselību vēl pārbauda. Dienests gaida šo pārbaužu gala slēdzienu.

“Eksperti atkārtoti izskata augu. Pieprasa datus no dalībvalstīm un izvērtē drošumu šiem produktiem. Uzņēmējam mēs no savas puses iesakām šo produktu pagaidām nepiedāvāt patērētājiem un nogaidīt, jo piesardzība ir svarīga,” skaidro PVD Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde. Tiek prognozēts, ka slēdziens būs tuvāko mēnešu laikā.