Problēma “start-up” nozarē: vien pieci jaunie uzņēmumi kvalificējas atbalsta likumam

Pievienot komentāru

Rosina mainīt kritērijus valsts atbalstam jaunuzņēmumiem. Esošās likumu prasības valsts nodokļu atlaides ļāvušas saņemt vien pieciem no vairākiem simtiem Latvijā esošo jaunuzņēmumu, jeb “start-up”.

Inovāciju radītājs Raimonds Kulbergs nesen amerikāņiem pārdeva savu pirmo Latvijā gandrīz sešus gadus loloto “start-up” jeb jaunuzņēmumu – tā digitālo risinājumu izvēlējās pasaules prestižas universitātes, to vidū – Oksfordas un Kembridžas.

“Esmu izgājis šim vienam “start-up” ciklam cauri.” Viņš atzīst – viegli nebija. Šādi uzņēmumi pēc būtības ir specifiski, jo tajos mazas komandas attīsta ideju un var paiet vairāki gadi, līdz parādās pirmie klienti un ienākumi. Tāpēc svarīgs ir starta atbalsts un investoru nauda ikdienas tēriņiem, tai skaitā algu samaksai, kas IT nozarē ir vienas no lielākajām valstī. Latvijā pēdējos pāris gados tādā ziņā iespējas augušas, atbalstu sniedz “Altum”, riska kapitāla, akselerācijas un citi dažādi fondi, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, universitātes.

Pašam Kulbergam kritiski svarīgs izrādījās Latvijā ieviestais risinājums ieguldīt agrīnas stadijas uzņēmumā 50 000 eiro, ko finansē valsts un Eiropas Savienības fondi: “Manā gadījumā tas bija fantastisks nu, bez tā, es domāju, es nevarētu tālāk izveidot uzņēmumu. Dabūju 50 000 un tad 12 mēnešus tos “kurināju”, līdz atradu tādu klientu kā Oksforda. Tas atbalsts vissvarīgākais, visriskantākā stadija, kur investori no malas varbūt nelabprāt, labprāt pagaidītu, ka klienti būtu ienākumi un mazāk riski.”

Uzņēmumam pēcāk izdevās piesaistīt daudzkārt lielākas investīcijas no Silīcija ielejas fonda. Lai tās saņemtu, uzņēmums bija jāreģistrē arī ASV. Bet šī iemesla dēļ Kulberga uzņēmums nekvalificējās Latvijā algas nodokļu atlaidēm, ko sola iepriekš jau asi kritizētais jaunuzņēmumu atbalsta likums. Šī un vēl citas normas noteikti jāmaina: “Rūpnīcas jaunuzņēmums nebūvēs, visa investīcija ir caur cilvēku algām, un tā ir tā investīcija un tur nav esoša atbalsta shēma, un tādēļ esam jaunā 21. gadsimtā, kur vairums plaukstošāki uzņēmumi būs radīti ar cilvēkiem, kas strādā pie datora un kodē. Vajadzīgs atbalsts, kas vismaz līdzsvaros ar tiem uzņēmumiem, kas būvē rūpnīcas.”

Ietaupītā nodokļu nauda var būt izšķiroša darba turpināšanai un inovācijas nonākšanai pasaulē, kur to sāks lietot miljoniem cilvēku. Šobrīd no vairāk nekā 400 Latvijā esošajiem jaunuzņēmumiem tikai pieci kvalificējušies atbalstam.

“Tas noteikti nav daudz,” saka Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja Madara Ambrēna. Ministrija cer panākt izmaiņas, lai atbalsts būtu arī tad, ja ar to saistītais uzņēmums reģistrēts ārvalstīs, un ik gadu tad atbalstu varētu saņemt līdz 30 uzņēmumu.

“Pēc likuma gara un būtības šie tiešām ir ļoti labi uzņēmumi, kas izturējuši lielu konkursu, lai ārvalstu akselerācias fondos saņemtu finansējumu, tieša’m gribam atbalstīs šī likuma ietvaros. Būs jāizcīna cīņas gan Ministru kabinetā, gan Saeimā, bet mēs esam ļoti optimistiski noskaņoti.”

Iepriekš izmaiņas netika atbalstītas bažās par to, ka šo kāds varētu mēģināt izmantot nodokļu optimizēšanai, tas turklāt sakrita ar valsts reputācijai kritiskiem notikumiem finanšu sektorā. “Mēs protams, to ļoti labi apzināmies, bet mēs no savas puses šobrīd mēģinām to kļūdu labot,” teic ministrijas pārstāve.

Nozares asociācijā min –  šobrīd darbojas tikai maza daļa no tā, kas varētu būt, un jāstrādā, lai būtu vēl vairāk, jo tas nozīmē daudz labi apmaksātas darba vietas, vairāk nodokļu valsts maciņā.

“Tas, kas mums ir jādara,mums visiem kā valstij, ari valdības līmenī, ir jāvienojas par kopīgu stratēģiju, ka šī ir nozare, kuru vēlamies atbalstīt un kāpēc,” saka Latvijas “start-up” uzņēmumu asociācijas “Startin” pārstāve Līva Pērkone.

Pēc viņas teiktā, nozares tālāku attīstību bremzē iestādes vai ministrijas, kas nozarei neredz perspektīvu, iespējams, domājot, ka “start-up” rada tikai robotus, kas nākotnē atņems darba vietas cilvēkiem. Tikmēr Raimonds pēc nelielas atpūtas sācis darbu pie jaunas idejas radīšanas: “Ar “Citadele” bankas ciešu atbalstu būvējam jaunu produktu priekš reģiona e-komercijas, kas būs ambiciozs projekts.”