Parādījušās jaunas cerības atmodināt “Liepājas metalurgu”

6 komentāri

Parādījušās jaunas cerības atmodināt snaudošo metalurģijas milzi – “Liepājas metalurgu”- turku investori noslēguši līgumu par ražotnes elektro tēraudkausēšanas kompleksa iegādi, taču darījums vēl nav noslēgts un savs vārds būs sakāms arī Liepājai, vēsta TV3 Ziņas.

“Liepājas metalurga” vēsture ilga un raiba. Ražotne vēju pilsētā bija jau kopš 19.gadsimta beigām, un ilgu laiku tā lielā mērā balstīja Liepājas ekonomiku. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 90. gadu beigās uzņēmumu nodeva privatizācijai, rūpnīcā strādāja vairāk nekā 2000 darbinieku. Lai gan kompānija privāta, tās modernizācijā iesaistījās arī valsts, galvojot daudzu desmitu miljonu eiro kredītu. Bez tā uzņēmums gals varētu būt pienācis vēl agrāk.

Tomēr Latvijas metalurģijas flagmanim jebkurā gadījumā nenācās viegli iet līdzi laikam, un 2013. gadā uzņēmuma finansiālas stāvoklis kļuva nepielūdzams. Ražošanu nācās slēgt, rudenī tiesā maksātnespējas pieteikums. Tam visam pa vidu valstij nācās atmaksāt “Liepājas metalurga” vietā galvoto kredītu, publiski īpašnieku kašķi, tiem nevēloties glābts uzņēmumu par savu naudu, neskaitāmas valdības sēdes – ko darīt ar metalurģijas milzi, kam tolaik joprojām liela loma Liepājas sociālekonomiskajā dzīvē.

Visa rezultātā rūpnīcu savā gadībā parņēma valsts un sāka meklēt investoru, kādu, kas ražošanu varētu atjaunot. Tika atrasta Ukrainas kompānija “KVV Group”, taču nekas labs nesanāca. Ātri vien uzņēmums atkal nespēja savilkt galus kopā, 2016. gadā sekoja maksātnespēja. Tālāk jau kompānijas aktīvus sāka iztirgot pa daļām, un cerībām atjaunot ražošanu lielā mērā bija atmests ar roku.

Līdz šā gada aprīlim, kad bija negaidīts paziņojums par Turcijas kompānijas “Aslanli Metalurji” gatavību iegādāties “Liepājas metalurga” vērtīgāko aktīvu – elektrotēraudkausēšanas kompleksu kopā ar nekustamo īpašumu, lai atsāktu ražošanu. Šim mērķim pārņemts vietējais uzņēmums, atrasta arī potenciālā vadība. Pieredzējušajiem turku metalurgiem iepriekšējo investoru nedienas bažas neraisa.

“Liepāja Steel” valdes priekšsēdētājs Guntars Senkāns

“Es neuzskatu, ka viņiem bija pieredze pasaules mērogā. Kas bija ukraiņu investori? Viņi bija tikai metālūžņu tirgotāji, kuri mēģināja metalurģijā ieiet neveiksmīgi. Ja neprofesionāļi iesaistās biznesā, tad ļoti bieži tā notiek.”

Ieceres vērienīgas, investīcijas līdz 200 miljoniem eiro, vismaz pusmiljarda eiro apgrozījums gadā, papildu darbs ostai, simtiem darbinieku. Ir cerības atgriezt šeit kādreiz strādājošos.

“Protams, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai daļa cilvēku savu nodarbošanos mainītu, bet es pieļauju – ja piedāvājums būs pieņemams, daudzi domās par to un viņiem būs tas prieks un gods strādāt, kā viņi to ir darījuši iepriekš,” šādu viedokli pauda likvidējamā “KVV Liepājas metalurga” galvenais inženieris Egils Kupšis.

Kā vērtē bankas “Citadele” ekonomists, tirgus situācija patlaban ir ļoti pateicīga. Pasaulei atkopjoties pēc Covid-19 krīzes, ļoti liels pieprasījums augstas cenas praktiski visos dabas resursos, tai skaitā metālam. Tradicionālie nozares smagsvari – Ķīna un Indija – kļuvuši pieticīgāki darbībā.

“Pasaulē tiek meklētas metalurģijas jaudas, ko var ātri atgriezt tirgū. Pieprasījums ir liels, būvniecība ļoti daudzās valstīs iet ar lielu uzrāvienu,” norāda bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Sprunguli turku investoru ratos gan var iesviest Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Lai gan pārdošas līgums jau noslēgts, tai ir pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu teritorijā.

Kā stāsta Sociāli ekonomiskās zonas vadītājs un Liepājas vicemērs Uldis Sesks, konkrētajā teritorijā patlaban attīstās industriālais parks un cita, videi mazāk kaitīga uzņēmējdarbība. Arī par turku nodomiem informācijas esot ļoti maz, tikšanās bijusi, bet virspusīga, un pārvalde sagaidītu skaidrāku biznesa plānu, kā uzņēmums plāno iekļauties apkārtējā vidē.

“Ir par maz ar to, ka uzņēmējs parāda savu rūpnīcu fotogrāfijas vai aprakstus no citām valstīm, ka viņš ražo naglas vai stieples. Būtu skaidri jāsaprot, kas te tiks ražots, cik daudz tiks ražots, kādi būs ieguldījumi vides standartu nodrošināšanā,” pauda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs, Liepājas vicemērs Uldis Sesks.

Sesks liek manīt, ka pilsēta savā ziņā jau pārdzīvojusi “Liepājas metalurgu”, taču par to, vai pirmpirkuma tiesības tiek uzskatītas par iespēju pēc būtības turku investoru ieceres bloķēt, skaidru atbildi nesniedz.

“Tas būtu tikai tāds galējais solis, ja tas neatbilstu pilsētas, valsts un iedzīvotāju interesēm,” apliecināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs, Liepājas vicemērs.

“Mēs esam pārliecināti, ka darījums notiks, jo SEZam saskaņā ar likumu ir jāpieņem lēmums valsts, pašvaldības un sabiedrības interesēs. Mūsuprāt, šis ir enkuruzņēmums, ap kuru var veidoties un augt daudzi citi uzņēmumi,” pauda “Liepāja Steel” valdes priekšsēdētājs.

Beigu termiņš Liepājas speciālās ekonomiskās zonas lēmumam ir jūlijā.

6 komentāri