Par Latvijai nozīmīgu eksporta tirgu ir kļuvušas Persijas līča valstis

Pievienot komentāru

Reģiona svarīgākais tirdzniecības partneris ir Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), kur vislielākie panākumi ir Latvijas pārtikas ražotājiem. Tomēr, kā atzīst abu valstu pārstāvji, daudz iespēju joprojām ir palikušas neizmantotas. Lai veicinātu sadarbību, šonedēļ Rīgā bija ieradusies AAE uzņēmēju delegācija piecu šeihu vadībā.

AAE katru mēnesi tiek nogādāti vairāki kravas konteineri ar “Rīgas dzirnavnieka” miltiem un auzu pārslām. Uzņēmumā stāsta, ka šīs valsts tirgus ir svarīgs, jo Emirātos dzīvo vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku, kuri turklāt ir ļoti iecienījuši graudaugu izstrādājumus.

Anita Skudra
“Rīgas dzirnavnieka” direktore

Pirmkārt, šīs valstis ir ar lielu populāciju. Un, otrkārt, viņi visi ir graudaugu produktu patērētāji. Līdz ar to šis tirgus mums ir bijis interesants. Šobrīd mēs strādājam arī ar Saūda Arābiju, un esam iegājuši arī citos šī reģiona tirgos. Potenciāls šajos tirgos patiešām ir liels.

“Rīgas dzirnavnieka” produkcija uz AAE tiek eksportēta kopš 2014. gada. Pārtika līdz ar datorprogrammām un datu pārraides iekārtām ir Latvijas galvenās eksporta preces šājā reģionā. Sākums gan nav bijis viegls. Lai Persijas līča valstu tirgu iekarotu, pagāja vairāki gadi.

Anita Skudra
“Rīgas dzirnavnieka” direktore

Tad, kad mēs sākām strādāt šajos tirgos, tad neviens nezināja par Baltijas valstīm. Kas mēs tādi? No kurienes mēs esam nākuši? Bet šobrīd mēs esam ļoti augstu novērtēti. Mēs tiešām kotējamies šajos tirgos kā kvalitatīvu graudaugu ražotāji.

Anita Skudra stāsta, ka produkcijas eksports gadā aug par aptuveni 10%. Un par to liecina arī kopējā statistika. Kopš 2014. gada eksporta apjoms uz AAE ir audzis ievērojami, pērn sasniedzot 117 miljonus eiro. Tas ir par 13% vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Lai gan imports ir mazāks – 18 miljonu eiro vērtībā, tas audzis vēl straujāk – par 85% procentiem. Ievesta, galvenokārt, tiek ķīmiskās rūpniecības produkcija.

Lai meklētu jaunas sadarbības iespējas, šonedēļ Rīgā ieradās augsta līmeņa delegācija no AAE – pieci šeihi un vairāku uzņēmumu pārstāvji, kuri tika sveikti arī Rīgas pilī. “Mēs vienmēr meklējam jaunu tirgu,” viņi saka un norāda, ka Baltijas valstis arābiem joprojām ir neatklāta pasaule.

Hišams Abdulla Al Širavi
Dubaijas Tirdzniecības kameras vicepriekšsēdētājs

Ierodoties, mēs ieraudzījām daudz jomu, kurās sadarboties – pārtika, informācijas tehnoloģijas, transports, loģistika un daudz citas. Mūsu vizīte šajā stadijā ir vairāk kā izpētes brauciens, lai radītu vairāk iespēju uzņēmumiem no abām valstīm.

Vienlaikus esot sāktas arī sarunas jau par konkrētu sadarbību. Saka Dubaijas Tirdzniecības kameras prezidents, kura vadītā organizācija apvieno ap 200 tūkstošiem uzņēmumu.

Hamads Buamims
Dubaijas Tirdzniecības kameras prezidents

Mēs runājām par lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Pārtiku uz mūsu reģionu eksportē no visas pasaules. Tas ir ģeogrāfijas dēļ, jo Persijas līča valstis atrodas tuksnesī. Tas rada iespējas, un mums bija konkrētas sarunas par olu un piena produktu eksportu.

To, ka pārtikas ražotāji vēl neizmanto visas iespējas Persijas līča reģionā, uzsver Aigars Štokenbergs. Viņš vada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību AAE.

Aigars Štokenbergs
LIAA pārstāvniecības vadītājs AAE

Tie dabiskie apstākļi Arābu pussalā ir tādi, ka tur nekas neaug. Savukārt mums kaut vai graudu apjoms ir uz vienu iedzīvotāju lielākais pasaulē. Tās ir tās dabiskās priekšrocības, kas Latvijai ir tajā reģionā.

Tikmēr arābu delegācijai ir interese arī par veselības aprūpes pakalpojumiem, kādi Rīgā pieejami ārzemniekiem.

Hamads Buamims
Dubaijas Tirdzniecības kameras prezidents

Es nedomāju, ka mūsu pasaules daļā pietiekami ir reklamēts medicīnas tūrisms un veselības aprūpes pakalpojumi. Es uzskatu, ka mēs varam piesaistīt daudz tūristu par spīti viedoklim, ka cilvēki nebrauks, jo šeit ir auksti. Ticiet man, cilvēki brauks, jo vārds “Latvija” skan lieliski. Un mūsu iedzīvotājiem tas saistās ar jaunas pasaules daļas iepazīšanu.

Šeihs Hamads Buamims Latviju pameta ar pārliecību, ka abu valstu tirdzniecības un investīciju apmēru var pieckāršot, ja ne desmitkāršot.