Netipiska vieta biznesam: bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā atvērts alus brūzis

Pievienot komentāru

Iespējams, vienīgais, brūzis pasaulē, kas atrodas teju uz pašas valsts robežas. Šonedēļ darbu sākusi jauna alusdarītava, kas iekārtojusies vienā no ēkām, kuru agrāk izmantoja robežsargu vajadzībām Valkā -Valgā. Tiesa pirmā partijas alus nosaukums pilsētā jau paguvis radīt nelielu ažiotāžu.

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Šengenas zonai, tai sekojošās robežkontroles atcelšanas, bet vēlāk sekojošajām nodokļu atšķirībām, skats, ka punktos ierīkoti “alko autleti” vairs nevienu nepārsteidz. Tagad arī alusdarītava, kas ir stāsta pievienotā vērtība.

Šīs nav vēsturiskās ēkas, bet gan angārtipa celtnes, uzbūvētas jau pēc neatkarības atgūšanas. Fakts, ka te tapusi alusdarītava uzskatāma par biznesa paplašināšanu. Saimnieks ir tā pati kompānija, kas daudzos robežpunktos, ne vien šajā ierīkojusi tirdzniecības vietas. Līdz Igaunijai te ir ap 400 metru.

“Praktiski es nevaru iedomāties nevienu pasaulē, vismaz, kas būtu dzirdēta un ģeogrāfiski atrastos šādā vietā,” saka ražošanas vadītājs Aigars Roga.

Unikālais fakts, kas varētu kalpot par lielisku mārketinga rīku, uz etiķetes gan neatspoguļojas. Pirmais vārījums un pirmā šķirne nosaukta valcēnieša, koru mūzika pamatlicēja Jāņa Cimzes vārdā. Starp vietējiem tas bija radījis nelielu viedokļu apmaiņu, vai tā var.

Alusdarītavas parādīšanās tiešā robežas tuvumā ir auglis atšķirīgajām nodokļu likmēm alkoholam. To izplatīs, galvenokārt, saimniekam piederošajā tīklā Latvijas pusē, kur lielākā daļa klientu ir igauņi.

“Pilnīgi visi nodokļi tiek samaksāti Latvijā un maza daļa arī pašvaldībai. Izdevīga situācija gan lokāli, gan valsts viedokļa skatīties,” norāda Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands-Krauklis (“Vidzemes partija”).

Vai alusdarītava izrādīsies dzīvotspējīga lielā mērā ietekmēs nodokļu likmju starpība, tas vai patērētājiem patiks garša, un, iespējams arī nosaukums. Cimze bija latvietis, taču pircēju pamata auditorija – igauņi.