LOSP: Darbaspēka trūkums sekmē piena lopkopības saimniecību modernizēšanos

1 komentārs
LOSP: Darbaspēka trūkums sekmē piena lopkopības saimniecību modernizēšanos
IEVA MAKARE, LETA

Darbaspēka trūkums sekmē piena lopkopības saimniecības arvien vairāk modernizēties, intervijā aģentūrai LETA atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis un LOSP Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis.

Viņš atzina, ka arī piena lopkopībā ir ļoti grūti ar darbaspēka piesaisti un strādājošo trūkst līdzīgi kā citās tautsaimniecības nozarēs. Viena no tendencēm, kas šajā kontekstā ir vērojama piena lopkopībā, ir saimniecību modernizācija. “Tendence, kas jūtama arvien vairāk, ir robotu iegāde. Piena lopkopība kļūst arvien modernāka. Lielās saimniecības arvien vairāk domā par to, kā ražošanas procesu nodrošināt, pēc iespējas mazāk izmantojot cilvēka rokas,” sacīja Gūtmanis.

LOSP valdes loceklis sprieda, ka vēl viens risinājums darbaspēka trūkumam būtu audzēt darba alga, taču piena lopkopībā tas īsti nestrādā, jo šajā nozarē jau tā patlaban vidējā darba alga ir lielāka nekā, piemēram, tirdzniecībā, taču strādniekus dabūt ir grūti arī par tādu algu.

Pēc Gūtmaņa teiktā, pozitīvi vērtējamas dažādas programmas lauksaimniecībā, kas atbalsta ražošanas būvju izveidi, tehnikas iegādi. Taču ar ražošanu saistītie izdevumi ir arī dzīvesvietas nodrošināšana, ko patlaban neatbalsta. Lielajiem lauksaimniekiem nākas saviem darbiniekiem būvēt arī dzīvesvietas vai pirkt un atjaunot vecās kolhozu daudzdzīvokļu mājas, jo cilvēki brauc no visas Latvijas. Saimniekam Talsos darbinieki var būt arī no Rēzeknes un Alūksnes.

“Mēs gribētu, lai šo dzīvesvietas nodrošināšanu arī attiecina uz ražošanu. Šobrīd tas nekādā veidā netiek atbalstīts, un lauksaimnieki, kuri to vispār spēj, dara paši par saviem līdzekļiem. Ja nespēj, tad kvalificētu darbaspēku dabūt ir praktiski nereāli, jo tuvējā apkārtnē tāda parasti nav,” viņš sprieda.

Viņš norādīja, ka pašlaik likumdošana ir tik sarežģīta, ka ievest darbaspēku ir ļoti grūti. Piena lopkopībā tas nav tik izteikti nepieciešams, bet lauksaimniecībā ir jomas, kur jādomā par atļauju ievest darbiniekus. Piemēram, zemeņu audzēšana ir joma, kur uz vienu mēnesi gadā vajag papildu 100 darba rokas, jo zemenes ir jālasa ar rokām.

“Nevajag ievest [Latvijā] darbaspēku kā tādu, bet ir nozares, kur šie īslaicīgie risinājumi ir nepieciešami. Tas ir jāizrunā, un jāspēj rast kompromisu katrā nozarē atsevišķi,” teica Gūtmanis, pieļaujot, ka pilnīgi atvērt robežas nevajadzētu, bet arī absolūti aizliegumi neko nedos.

1 komentārs