Likumsargu redzeslokā nonākušais atkritumu apsaimniekotājs “Piejūra” sāks ražot no atkritumiem iegūtu kurināmo

1 komentārs
Likumsargu redzeslokā nonākušais atkritumu apsaimniekotājs “Piejūra” sāks ražot no atkritumiem iegūtu kurināmo
Attēlam ir ilustratīva nozīme. (KASPARS KRAFTS, F64)

Likumsargu redzeslokā nonākusī pašvaldībām piederošā SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” sāks ražot no atkritumiem iegūtu kurināmo, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Septembrī uzņēmums cieto sadzīves atkritumu poligonā “Janvāri” Talsu novadā veica pārstrādes izmēģinājumu un jau novembrī plāno sākt RDF materiāla ražošanu, lai samazinātu nebioloģiskās plastmasas masas daļas apglabāšanu. RDF ir no atkritumiem iegūtais kurināmais, ko var saražot no pārstrādei nederīgiem polimēriem – plastmasas olu breketēm, nepārstrādājamas plastmasas, netīra tekstila. Tas sadegot rada augstu temperatūru, tādēļ ir noderīgs, piemēram, cementa ražošanai un tamlīdzīgiem procesiem.

“RDF iegūst no atkritumiem, kas nav derīgi kā otrreiz pārstrādājamie, bet kurus iedzīvotāji aiz nezināšanas vai vieglprātības ievieto iepakojuma konteineros. Šos materiālus nav ieteicams un nav pat pieļaujams noglabāt poligonā, tādēļ parasti tie tiek sadedzināti. Tie ir dažādi polimēri, tetrapakas, olu breketes,” skaidroja uzņēmuma valdes loceklis Ēriks Zaporožecs.

Pēc viņa paustā, šie atkritumu rada vides piesārņojumu un nevēlamu ķīmisko ietekmei, sadaloties uz osmozes iekārtām, turklāt palielina noglabājamo atkritumu apjomu un samazina poligona darbības termiņu, tādēļ būtiski attīstīt videi draudzīgas tehnoloģijas, kas ļautu arī šos materiālus lietderīgi izmantot.

Tāpat šogad izstrādāts un iesniegts Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā izskatīšanai projekts “Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu izveide poligonā “Janvāri””, kura īstenošanas gaitā cieto sadzīves atkritumu poligonā “Janvāri” plānots izveidot jaunas bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās fermentācijas iekārtas ar to saistīto aprīkojumu. Projekta mērķis ir attīstīt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, veicināt atkritumu vairākkārtēju izmantošanu “Piejūras” atkritumu apsaimniekošanas reģionā.

“Mērķa īstenošana nodrošinās saistošo normatīvo aktu prasību atkritumu apsaimniekošanas jomā izpildi – samazinās apglabāto atkritumu apjomu, palielinās atkritumu pārstrādes īpatsvaru gan atkritumu apsaimniekošanas reģionā, gan valsts mērogā, kā arī nodrošinās atkritumos esošo resursu atgriešanu tautsaimniecības apritē,” pauda Zaporožecs.

Poligonā tiks uzbūvēts bioloģisko atkritumu pārstrādes reaktors, kurā bioloģiski noārdāmie atkritumi sadalīsies, izdalot metāngāzi. Metāngāzi sadedzinot, var ražot siltumu, kas izmantojams gan ražošanas procesos, gan telpu apkurei, savukārt ģenerators ražo elektrostrāvu, ar kuras palīdzību var darbināt dažādas ražošanas iekārtas, iegūt apgaismojumu, bet lieko daudzumu ievadīt energotīklos. Procesa gala produktu – komposta materiālu – atbilstoši vides prasību kvalitātei varēs izmantot tautsaimniecībā.

Paredzēts, ka gan reģiona iedzīvotājiem, gan ēdināšanas iestādēm tiks nodrošināti konteineri bioloģiskajiem atkritumiem, kurus savāks specializēts transports. “Piejūra” šos pakalpojumus ir iekļāvusi savā ilgtermiņa attīstības plānā, paredzot to īstenošanu sākt 2023.gada otrajā pusē.

Veicot reģiona izpēti un plānošanu ilgtermiņā, iecerēts arī papildus attīstīt dūņu pārstrādi – nogādāt poligonā dūņas no Tukuma un Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un veikt to pārstrādi, savietojot to ar bioatkritumu pārstrādes projektu.

Turpmāko divu gadu laikā “Piejūrā” paredzēts arī veikt tehnikas un tehnoloģiju uzlabojumus iepakojuma šķirošanas procesiem, palielinot otrreizējai pārstrādei derīgo iepakojuma materiālu atšķirošanu, bet turpmāko trīs gadu laikā pilnībā nodrošināt iepakojuma savākšanu no konteineriem privātmāju sektorā ar specializētu atkritumu savākšanas transportu. Iecerēts arī veikt cieto sadzīves atkritumu poligona “Janvāri” profilakses un renovācijas darbus, kas sevī ietvertu teritorijas uzlabošanu atbilstoši Eiropas Savienības normatīvos noteiktajām vides prasībām, veikt filtrāta sistēmas modernizācijas darbus, neaktīvo poligona atkritumu šūnu pārklāšanu ar ģeotekstilīta materiālu un attīstīt sadarbību par materiālu reģenerāciju un otrreizējo pārstrādi.

Jau ziņots, ka “Piejūra”” radījusi būtisku kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā, izmeklēšanas laikā secinājusi Valsts policija (VP).

Septembrī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Valsts vides dienestu un Specializēto vairāku nozaru prokuratūru pabeidza izmeklēšanu lietā par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem un izvairīšanos no dabas resursu nodokļa nomaksas, aģentūru LETA informēja VP.

Policija norāda, ka kāda atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība, kas veica atkritumu apsaimniekošanu laikā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.martam, pārkāpjot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, radīja būtisku kaitējumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesēm 4 056 788 eiro apmērā un izvairījās no dabas resursu nodokļa nomaksas 971 822 eiro apmērā. Uzņēmuma nosaukumu policija neatklāj, taču LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tā ir “Piejūra”.

Policija informēja, ka kriminālprocesā četrām personām ir piemērots aizdomās turētās personas statuss un piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Policija neatklāj, kāda ir šo personu saistība ar atkritumu apsaimniekotāju.

Pret minēto atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu. Krimināllikumā teikts, ka juridiskajai personai var piemērot šādus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus – likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija un naudas piedziņa.

Pierādījumi par personu saistību ar atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir nostiprināti, un septembrī krimināllieta nodota kriminālvajāšanai. Tagad prokuratūrai būs jāizlemj, vai uzrādīt apsūdzību, informēja policijā.

“Piejūra” pieder deviņām pašvaldībām – Jūrmalas domei, Talsu novada pašvaldībai, Tukuma novada domei, Kandavas novada domei, Engures novada domei, Mērsraga novada pašvaldībai, Rojas novada domei, Dundagas novada domei un Jaunpils novada domei.

2019.gadā tā izkļuvusi no zaudējumiem, liecina “Firmas.lv” informācija. Pērn uzņēmuma apgrozījums bijis 3,572 miljoni eiro, kas ir par 28% vairāk nekā 2,799 miljonu eiro apgrozījums vēl pirms gada.

No 2019.gada marta uzņēmuma valdes loceklis ir Zaporožecs.

Lasi vēl: Atkritumu apsaimniekotāja ”Piejūra” glābējs Zaporožecs, iespējams, to novedis vēl tuvāk bankrotam