“Lidl” ienākšana Latvijā: vai cerības uz pārtikas preču cenu kritumu ir pamatotas?

10 komentāri

Mazumtirgotājs “Lidl Latvija” pirmdien atklājis par teju 60 miljoniem eiro uzbūvēto loģistikas centru, taču joprojām patur noslēpumā, kad tieši pircējiem atvērs veikalus. Vairāki no tiem jau ir uzbūvēti. “Lidl” ienākšana Latvijā gaidīta ar cerībām, ka kritīsies pārtikas preču cenas.

Latvijā šobrīd ir uzbūvēti un nodoti ekspluatācijā 14 “Lidl” veikali. Seši Rīgā, pārējie pa vienam Venstpilī, Liepājā, Tukumā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Rēzeknē un Jēkabpilī. Kāpēc veikalu atvēršanas datums tiek turēts slepenībā, “Lidl” vadība īsti nepaskaidro. Soli tuvāk to pietuvinājusi loģistikas centra atklāšana, no kura izvadās visas preces uz “Lidl” veikaliem Latvijā un Igaunijā. Kopumā “Lidl” pieņemti vairāk nekā 1200 darbinieku.

“Darba kolektīvi ir nokomplektēti. Liela daļa vēl tiek apmācīti, citi jau sākuši strādāt – loģistikas centrā un birojā. “Lidl” strādājošie saņem lielākas algas nekā vidēji mazumtirdzniecībā,” norāda “Lidl Latvija” valdes loceklis Mačejs Urbanskis.

Arī pirms vairākiem mēnešiem darbā pieņemtie veikalu darbinieki visu šo laiku saņem pilnu algu. Viņi tiek apmācīti. Loģistikas centrā un birojā Rīgā strādā cilvēki no 14 dažādām valstīm. “Lidl” vadītājs Latvijā un Igaunijā ir zviedrs. Pati kompānija ir Vācijas zemo cenu ķēde. Vācijas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka “Lidl” pozitīvi sapurināšot visu mazumtirdzniecību mūsu valstī.

“Latvijas ražotāji varēs savus produktus pārdot ne tikai “Lidl” veikalos Latvijā, bet pastāv iespēja, ka Latvijas uzņēmumi varēs piekļūt “Lidl” globālajam tīklam un savas preces pārdot arī citviet pasaulē,” skaidro Vācijas federatīvās republikas vēstnieks Latvijā Kristians Helts.

Tikmēr daļā sabiedrības ir gaidas, ka “Lidl” veikalos varēs nopirkt pārtikas produktus par zemākām cenām, un tad arī pārējās veikalu ķēdes samazinās savas cenas. Līdzīgas cerības pirms četriem gadiem bija arī Lietuvā. Kā TV3 Ziņām saka Lietuvas cenu salīdzināšanas platformas vadītājs – pārtikas cenu straujš kritums neesot vērojams.

“Sākotnēji viņi piesaista pircējus ar ļoti zemu cenu stratēģiju. Vēlāk gan viņi pakāpeniski sāk palielināt cenas, un tad cenu piedāvājums vairs nav tik ļoti konkurētspējīgs. Trīs gadu laikā kopš veicam tirgu izpēti Lietuvā, neesam redzējuši, ka “Lidl” ieņemtu pirmo vietu zemo cenu kategorijā. Kamēr sākotnēji “Lidl” ir samērā neliels veikalu skaits, pārējās citas lielveikalu ķēdes ar savu cenu politiku īpaši nereaģē,” vērš uzmanību Lietuvas cenu salīdzināšanas platformas “Pricer.lt” vadītājs Arūns Vizicks.

Arī “Swedbank” eksperti, analizējot Lietuvas makroekonomikas datus, secina, – “Lidl” neesot radījis būtisku ietekmi uz pārtikas cenu pazemināšanos. Nevarot gan izslēgt, ka “Lidl” bijis faktors, lai cenas nepieaugtu strauji.

“Ja salīdzina situāciju 2020. gadā un 2016. gadā, tad tā izmaiņa kopš 2016. gada ir diezgan līdzīga visās trīs Baltijas valstīs. Lietuvā ir nedaudz, nedaudz mazāks pieaugums. 11% kopš 2016. gada. Latvijā ir 12%. Mēs būtisku atšķirību neredzam,” stāsta “Swedbank” Latvija vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Eksperti gan akcentē, – būtiskas konkurences pieaugums jau tā piesātinātajā mazumtirdzniecībā jebkurā gadījumā ir par labu pircējiem.