Lauksaimniecības organizācijas pieprasa Plešam atvainošanos par radio reklāmu; draud ar plašiem protestiem

7 komentāri
Lauksaimniecības organizācijas pieprasa Plešam atvainošanos par radio reklāmu; draud ar plašiem protestiem
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Vairākas Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari pārstāvošās organizācijas prasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP) atvainoties par viņa vadītas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētā Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) radiostacijā Eiropas hitu radio (EHR) izplatīto audio reklāmu, kurā “tiek diskreditēta un publiski apmelota Latvijas lauksaimniecības nozare”, Skaties.lv informēja organizāciju pārstāvji.

Ja Plešs neatvainosies līdz 28. maija plkst. 11.00, Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nevalstiskās organizācijas draud sekot Vācijas un Francijas lauksaimnieku piemēram, organizējot plaša mēroga lauksaimnieku protesta akcijas.

Vēstulē, ko lauksaimniecības un mežsaimniecības organizācijas nosūtījušas VARAM, komentējot EHR 20. maijā izskanējušo audio reklāmu, uzsvērts, ka “nevalstiskajām organizācijām ir kategoriski nepieņemams veids, kādā ar VARAM administrētā Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) līdzfinansējumu tiek diskreditēta un publiski apmelota Latvijas lauksaimniecības nozare”.

“Ar milzīgu nožēlu secinām, ka 2021. gada 20. maijā laika posmā no plkst. 10.30 līdz 11.30 radiostacijā EHR ar LVAF finansiālu atbalstu tika atskaņots iepriekš sagatavots audio ieraksts, kurā Latvijas lauksaimnieki nosaukti par masu slepkavām. Ieraksts ir rupja sabiedrības šķelšana un neiecietības kultivēšana, tīši un aizskaroši vēršoties pret lauksaimniecības nozari. Ierakstā teatrāla skeča formātā integrēti nepatiesi un apvainojoši vēstījumi, tostarp tiek apgalvots, ka bišu pasaulē (..) lauksaimnieks pavisam noteikti ir slavens masu slepkava, tiek apgalvots, ūdens pasaules sabiedrībā (..) esi ieguvis masu slepkavas reputāciju, tiek teikts, ka notiek bišu dravu noslepkavošana, smidzinot rapša sējumus, tiek apgalvots, ka lauksaimnieku ieinteresētība ir tikai peļņas gūšanā;

Tāpat ierakstā esot apgalvots, ka Latvijas lauku saimniecībās izmantotās izejvielas tiek nosauktas par ”mēsliem, tiek nepatiesi ilustrēts, ka Latvijā gadu no gada tiek audzēts viens un tas pats “nomiglotais rapsis”, kā rezultātā augsne tiek noplicināta, kļūst vienveidīga un drīz nekam nebūs derīga, tiek apgalvots, ka kontracepcija drīz nebūs nepieciešama, jo visi cilvēki no ”pesticīdiem” būs kļuvuši neauglīgi, kā arī tiek “teatrāli norādīts uz to, ka, veicot lauku smidzināšanu, lauksaimniekiem ir attīstītas elpošanas problēmas”.

“Šāda valsts budžeta līdzekļu tērēšana, veidojot reklāmas, kurās lauksaimniecībā strādājošie cilvēki tiek nozākāti kā “masu slepkavas”, ir nepieņemama. Ieguldot līdzekļus šādās reklāmās, sabiedrībā tiek kultivēta naidīga attieksme pret lauksaimniecības nozarē strādājošiem cilvēkiem, veicinot neiecietību ne tikai pret lauksaimniecības nozarē strādājošiem ļaudīm, bet arī viņu ģimenēm, ko jo īpaši pārdzīvo viņu bērni,” norāda lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas.

Tāpat, NVO ieskatā, līdztekus cilvēciskam pazemojumam lauksaimniecības nozarē strādājošiem cilvēkiem un viņu ģimenēm reklāma ir “klaji kaitnieciska valstij būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm un abām lielākajām eksporta nozarēm”. “Nav pieļaujams, ka šādas reklāmas kurina naidu sabiedrībā. Šāda rīcība rada tiesisko nihilismu, apdraudot valsts tiesiskumu. Tā kultivē sabiedrības neuzticēšanos Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikas un Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības nozari kontrolējošajām iestādēm, pārtikas un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) drošību izvērtējošajām zinātniskajām institūcijām, kā arī praktiskajiem lauksaimniekiem un mežsaimniekiem,” uzsver nevalstiskajās organizācijās.

Tajās pauž uzskatu, ka attiecīga iedzīvotāju neuzticības veicināšana zinātnei un normatīvajiem aktiem ilgtermiņā negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, līdzīgi kā tas jau šodien novērojams ar cilvēku neuzticību Covid-19 vakcīnām, kas būtiski apdraud Latvijas ekonomikas un sociālās jomas atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas. “Analoģiski saskatām līdzību ar lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru, kur ar LVAF finansējuma palīdzību tiek kultivēta neuzticība izmantotajām praksēm un kontroļu sistēmai,” uzsver organizācijās.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības organizācijas atkārtoti norāda, ka “VARAM ilgstoši nespēj radīt risinājumus iekļaujošai vides un dabas aizsardzības politikas īstenošanai, kā rezultātā netiek radīti sadarbībā balstīti risinājumi ar vēlamo rezultātu. Līdzšinējā politika tiek īstenota ar ražojošo nozaru diskreditēšanu un apkarošanu. Jau gadiem neviena lauksaimnieku vai mežsaimnieku organizācija netiek uzņemta Vides konsultatīvajā padomē, netiek iesaistīti LVAF finansētās aktivitātēs vai, mežsaimnieku gadījumā, arī LIFE projektos, lai sekmīgi uzrunātu nozares un cilvēkus, kas apsaimnieko lielāko daļu Latvijas teritorijas. Tā vietā miljoniem nodokļu maksātāju naudas tiek tērēti lai ietekmētu sabiedrisko domu, kas nerada risinājumus, bet šķeļ sabiedrību.”

Lai nekavējoties atrisinātu esošo situāciju un novērstu līdzīgu situāciju veidošanos nākotnē, lauksaimnieku un mežsaimnieku nevalstiskās organizācijas pieprasa LVAF padomes priekšsēdētāja un VARAM ministra Artūra Toma Pleša un SIA “EHR mediju grupa” vadītāju Riharda Zaksa un Uģa Poļa publisku atvainošanos Latvijas lauksaimniekiem, kā arī mainīt LVAF aktivitāšu “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos’”, “Sabiedrības izpratnes veidošana un līdzdalības veicināšana (akcijas, kampaņas), tajā skaitā “jauniešu iesaiste un jauniešu vides apziņas veicināšanas pasākumi” un “Vides nevalstisko organizāciju sadarbības un kapacitātes stiprināšana” finansējuma piešķiršanas nosacījumus tā, lai turpmāk par LVAF līdzekļiem nebūtu iespējams sniegt neobjektīvu, vienpusēju, pseidozinātnisku, nepamatotu un naidu kurinošu informāciju, atcelt no amatiem LVAF vadību, pārskatīt un veikt izmaiņas LVAF padomes sastāvā, veicinot padomes darbības objektivitāti valsts, nevis šauras grupas interesēs un izveidot lauksaimniecības, mežsaimniecības un vides aizsardzības konsultatīvo padomi.

“Vēlamies uzsvērt, ka šis nav pirmais gadījums, kad ar LVAF finansējumu plašsaziņas līdzekļos tiek izplatīta nepatiesa informācija,” norāda lauksaimnieku NVO. Biedrība “Zemnieku saeima’’ jau iepriekš esot vērsusies LVAF padomē, aicinot izvērtēt klaji nepatiesu un sagrozītu ziņu par Latvijas lauksaimniecību izplatīšanas atbilstību LVAF noteikumiem, kā arī iespējamu politisku personu slēptu reklamēšanu, izmantojot Latvijas Republikas nodokļu maksātāju naudu. “Ar lielu nožēlu jāatzīst – kaut arī LVAF administrācijas pārstāvis pirmajā vēstulē pirmsšķietami piekrita, ka atsevišķu faktu atspoguļojums un interpretācija “nav labākās prakses paraugs”, veicot padziļinātu izvērtēšanu LVAF fonda padome lēma, ka šāda veida komunikācija par lauksaimniecības nozari ir pieņemama, un nesaskatīja pārkāpumus.” uzsver NVO.

Tāpat lauksaimniekus un mežsaimniekus pārstāvošajās nevalstiskajās organizācijās norāda, ka attiecīgs VARAM un LVAF precedents ir sniedzis “pilnīgu brīvību LVAF finansējuma saņēmējiem turpināt publicēt nepārbaudītu un nepatiesu informāciju par Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm, kā arī citiem ar vidi saistītiem jautājumiem. Pasniegtās informācijas ētiskums, patiesums un ticamība ir atstāta finansējuma saņēmēja pārziņā, tomēr ar iepriekš minēto precedentu VARAM un LVAF faktiski nodrošina finansējuma saņēmēja nesodāmību un neaizskaramību”.

Vēstuli VARAM parakstījusi biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības “Latvijas Meža īpašnieku biedrība” valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, biedrības “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, biedrības “Latvijas Jauno zemnieku klubs” valdes priekšsēdētāja Sandra Eimane, biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs un biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētājas vietnieks Andris Gargurnis.

7 komentāri