Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais dzinējspēks šogad būs iekšējais patēriņš

1 komentārs
Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais dzinējspēks šogad būs iekšējais patēriņš
FOTO: Flickr

Ekonomisko sankciju karš pret Krieviju ir viens no faktoriem, kas dzesē Latvijas ekonomiku. Tā šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes atzina Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš arī visai piesardzīgi izteicās par iespējamu jaunu sankciju ieviešanu.

Paralēli eksporta kritumam uz Krieviju, ekonomikas atdzišanā Latvijas Bankas prezidents vaino arī virkni valdības lēmumu un to nemainīšana tautsaimniecības izaugsmes tempus bremzēšot vēl turpmākos divus gadus.

Latvijas Bankas prezidents uzskata – steidzami jāveicina mājokļu un biznesu kreditēšana, lai vairotu naudas apriti ekonomikā. Tāpat esot jānoņem šķēršļi termiņuzturēšanās atļauju tirgošanai trešo valstu bagātniekiem, kas šobrīd bremzējot būvniecības sektoru un nerada jaunas darba vietas. Kopā vēl ar citiem faktoriem, Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze ir pasliktināta.

”Pagājušā gada vidū mēs cerējām, ka tā būs 2.8, šobrīd izskatās, ka varētu būt pie 2%, un arī ir jāsaka, ka tas nav akmenī iecirsts. Mums ir jāseko līdzi notikumiem Krievijā, Ukrainā, kopumā Eiropas Savienībā, arī pārējā pasaulē, uz kurieni Latvijas eksportētāji pārdod savas preces,” norāda Rimšēvics.

Latvijas Bankas pazeminātā prognoze nav tieši saistoša Finanšu ministrijai. Tā joprojām pieturas pie līdzšinējās ekonomikas izaugsmes prognozes 2.8%, un tamdēļ valsts budžetā lielāks deficīts arī netiek plānots.

Swedbank analītiķi ir bijuši vēl pesimistiskāki un šonedēļ Latvijas tautsaimniecības attīstības kāpumu koriģējuši līdz 1.9%. Arī Igaunijas un Lietuvas izaugsmes prognozes ir palikušas pesimistiskākas.

Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais dzinējspēks šogad būs iekšējais patēriņš jeb cik daudz naudas cilvēki tērēs par precēm un pakalpojumiem. Turklāt notiekošais būs izteikti sektorāla parādība, jo atsevišķās nozarēs ekonomikas kāpums būšot tiešām labs.

Turklāt augstāk par politisko principu izrādīšanu Ukrainas militārā konflikta kontekstā, Latvijas Bankas prezidents sliecas likt Latvijas ekonomikas intereses. Rimšēvics drīzāk neatbalstītu vēl stingrākas sankcijas pret Krieviju.

Tomēr kopumā Latvijas eksports turpinās kāpt, jo divciparu procentos mērāmais kritums uz Krieviju šogad tiks kompensēts ar citu valstu tirgiem, un tas uzlabošot Latvijas imunitāti pret citiem iespējamiem eksporta satricinājumiem.
1 komentārs