Latvija zaudē Lietuvai zvanu centru biznesa attīstībā

Komentāri

Vairāki Zviedrijas pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi vēlētos ienākt Latvijā, taču pēc tirgus izpētes tomēr nolemj, ka Latvijā savu naudu neieguldīs, – tā saka Zviedrijas tirdzniecības kameras Latvijā vadība.

Galvenokārt tas attiecas uz ārpakalpojumu zvanu centra biznesu, kur viens no priekšnosacījumiem ir, lai Latvijā būtu iespējams algot iedzīvotājus ar skandināvu valodu prasmēm. Zvanu centru līdere Baltijā ir Lietuva.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Telemārketingu jeb preču un pakalpojumu pārdošanu pa telefonu neveic paši tiešie uzņēmumi. Tā vietā viņi maksā zvanu centriem, kas šo uzņēmēju vārdā zvana potenciālajiem klientiem. Tāpat zvanu centri saņem arī naudu par tirgus pētījumu veikšanu un parādnieku apzvanīšana. Šie ārpakalpojumu centri veic arī ienākošo zvanu apkalpošanu, – informatīvā līnija, konsultācijas, tehniskais atbalsts, klientu apkalpošana, pasūtījumu pieņemšana. Zvanu centru biznesa galvenie īpašnieki Latvijā ir ārvalstu kompānijas.

Andris Ozols
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs

Lietuva ir mērķtiecīgi strādājusi uz pakalpojumu centriem, bet Latvijā vairāk nekā 7 tūkstoši, teju 8 tūkstoši cilvēku strādā pakalpojumu centros. Mēs bijām Lietuvai krietni priekšā, Lietuva tagad to atgūst. Lielā mērā tas Latvijas pirmais panākums bija saistīts ar ļoti labām sabūvētām ofisa ēkām.

Taču kā Latvijas galvenā problēma nespējā piesaistīt ārvalstu zvanu centrus atvērt biznesu Latvijā, ir atbilstošu strādnieku trūkums. Proti, tādi, kas prastu runāt kādu no skandināvu valodām. Tieši Ziemeļvalstu ārpakalpojumu uzņēmumi ir ar lielāko interesi ienākt Latvijā, – vērtē Zviedru tirdzniecības kamera.

Kims Landersons
Zviedru tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs

Es zinu uzņēmumus, kas bija apsvēruši darbības paplašināšanu Latvijā, bet saprata, – tas nav iespējams. Es zinu kompānijas, kas vēlējās ienākt Latvijas tirgū, bet beigās tomēr izvēlējās citu valsti. Tās ir Latvijas zaudētās iespējas. Ja šeit būtu vairāk cilvēku, kas prastu skandināvu valodas, tad Latvijā ienāktu vairāki ārpakalpojumu centri un citi skandināvu uzņēmumi. Viņiem būtu interese, bet valodas trūkums ir liels izaicinājums.

To apstiprina arī Latvijā vadošajā zvanu un dalīto pakalpojumu centrā “Transcom Latvia”. Viņi nodarbina vairāk nekā 400 cilvēkus ar 11 valodu prasmēm, taču tieši zviedru, norvēģu, dāņu un somu valodu pratēji ir lielākais deficīts. “Transcom Latvia” nācās vairākus darbiniekus meklēt Zviedrijā un aicināt viņus pārcelties strādāt uz Latviju.

Līga Millere
“Transcom Latvia” personāldaļas vadītāja

Ja vairāk augstskolu piedāvātu šo valodu mācīšanos. Esam sadarbojušies ar Kultūras akadēmiju, kur arī ne jau katru gadu ir iespēja iestāties un mācīties skandināvu valodas, visas četras. Sadarbība ar augstskolām būtu ļoti labs risinājums, – ka augstskolas izstrādātu šīs programmas, jo pieprasījums ir tiešām liels.

Tuvākajā laikā vairāki skandināvu uzņēmumi Latvijā plāno piedāvāt ziemeļvalstu valodas kursus, kur beigās garantēts darbs. Tiek cerēts, ka likumdevēji veiks arī atbilstošus grozījumus Darba likumā, lai speciāli sagatavotos darbiniekus nepārpērk konkurenti. Piemēram, tādā gadījumā nāktos atmaksāt naudu par valodu kursiem. Tiek cerēts, ka darbu ar jauniešiem sāks arī vidusskolas.

Līga Millere
“Transcom Latvia” personāldaļas vadītāja

Nav jau tik daudz programmu, un programmas nav atraktīvas, un nav tik plaša izvēle programmām. Iespējams, jaunieši nav tik plaši informēti, – ja es mācīšos kādu no šīm valodām, tad man būs patiesībā ļoti labs darba piedāvājums.

Taču citi zvanu centri ar citu tirgus fokusu novērtē kādu citu Latvijas priekšrocību, – krievu valodu. Tas ir bijis galvenais iemesls, kāpēc šonedēļ Latvijā darbu sāka globālais zvanu centrs “Webhelp”. Viņi meklēja valsti, no kuras apkalpot Krievijas lielo uzņēmumu klientus.

Terje Andreasens
“Webhelp” Ziemeļvalstu reģiona izpilddirektors

Mūsu klientiem ir vajadzīgs atbalsts krievu valodā un mūsu bāzes vietai, – Eiropas Savienībā. Kad veicām pētījumu, kurā valstī vislabāk atvērt zvanu centru, kurā ir liels daudzums krievvalodīgo, izlēmām, ka vislabāk vieta tam ir Rīga. Tā kā mums nav vajadzīgs apkalpot ziemeļvalstu uzņēmumus, mums vajadzīgi krieviski runājošie, un Latvijā mums te ir ko izvēlēties no jūsu 400 tūkstošiem krievvalodīgo.

Jautāts, kādus Krievijas uzņēmumus konkrēti apkalpos no Latvijas, “Webhelp” atteicās atklāt. Tāpat arī liedza LNT Ziņām filmēšanu pašā zvanu centrā, jo tur itkā esot redzami šie Krievijas uzņēmumu nosaukumi. Tā vietā mums tika iedoti video piefilmējamu no citiem zvanu centriem Eiropā. Kopumā zvanu centri visā Eiropā pamazām pārfokusējas no zvanīšanas uz klientu piesaisti un apkalpošanu sociālajos tīklos, čatos, epastos un ar īsziņām.

Lasi vēl