Latviešu ražotās veselīgās brokastis novērtē pat Libānā un Saūda Arābijā

2 komentāri

Latvijas valsti ar savu darbu veido ikviens iedzīvotājs. Tomēr Alisei Balgalvei ir izdevies paveikt vairāk nekā var gaidīt no jauna cilvēka.

Viņa no nekā ir izveidojusi savu uzņēmumu, kas nu apgroza lielus finanšu līdzekļus un Ādažos saražotos produktus spēj pārdot tālu ārpus Latvijas robežām.

Stāsts par veselīgu musli ražošanu sākās vairāk nekā pirms sešiem gadiem, kad uzņēmēja Alise Balgalve atskārta, ka veikalu plauktos nevar atrast meklēto – trūkst veselīga, pilnvērtīga, ērti pagatavojama brokastu ēdiena. Tāpēc jaunā sieviete nolēma sākt ražot tādu pati. Tā radās produktu sērija “Musli Graci”.

Izrādās, Alise nebija vienīgā, kam šāda produkta trūcis, – kas sākās kā pavisam neliels uzņēmums, nu krietni pieņēmies apjomos – sasniegts nepilns pusmiljons apgrozījuma, triju cilvēku vietā nodarbina jau 12.

Izejvielas galvenokārt ir vietējās, arī ražošana notiek tā, lai tās saglabātu savu veselībai derīgo uzturvērtību. “Graci” gada sākumā atvēra ražotni Ādažos, ražošanas jaudu kāpinot desmitkārtīgi, un eksportē uz tuvākām un tālākām valstīm, pat uz Libānu un Saūda Arābiju.

Kā latvietim nonākt ārzemju tirgos? Alise dalās pieredzē – jāparāda sevi izstādēs, jāmeklē ārvalstu partneri. Viņu gadījumā daudz palīdzējis iepakojums, par ko šogad oktobrī saņemta starptautiskā dizaina balva balva ”Best of the best” – mūsējie ir pirmie no Baltijas, kas šādu atzinību saņēmuši.

Alise Balgalve
uzņēmuma “Felici” īpašniece

Ir pētījums, ka cilvēki produktus dala veselīgos un neveselīgos. Lai kā mēs runātu par garšām, tāpat definē veselīgs vai neveselīgs. Mēs nedrīkstam uz iepakojuma rakstīt, ka veselīgs, jo tas nav nodefinēts. Attiecīgi, mēs no savu produktu burtiem izveidojam vārdu “health”, kas komunicē kā veselīgs.

Mēs ejam uz funkcionālo pārtiku, kas ir ar dabīgi augstu uzturvērtību. Produkta nosaukums parāda, ko tas spēj dot patērētājam. Mums ir produkts “tievais”, “enerģiskais”, “vieglais”. To ir viegli uztvert. Tas patīk arī eksportam.

Mēs braucam pie zinātniekiem, kas arī strādā ar pārtiku. Mums ir foršās idejas, kas viņiem nenāk prātā. Tas ir nedaudz jocīgi. Bet viņi zina, kā to dabūt gatavu. Tad ir lieliskais savienojums, kad atbrauc latvieši ar idejām un viņi saka, ka to var izdarīt. Tieši Latvijai tas ir raksturīgi.

Lielām valstīm, kaut vai tiem pašiem poļiem, viņiem nav tik laba angļu valoda, tik laba komunikācija un serviss. Tajā brīdī, kad mēs strādājam ar Austrāliju vai Ameriku, mēs esam visu laiku augšā un pieejami. Mēs atbildam uz e-pastiem, neparādīt, ka mēs dzīvojam citā laika joslā, vienmēr būt blakus.

2 komentāri