Latgales uzņēmēja: Paceļot minimālo algu, nāksies atlaist daudzas šuvējas

21 komentārs

Diametrāli pretējas reakcijas izraisījusi valdības koalīcijas ideja nākamgad palielināt valstī noteikto minimālo algu. Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka tas var beigties ar simtiem darbinieku atbrīvošanu no darba. Turklāt tiek piesaukts iepriekšējās valdības solījums nodokļu slogu nemainīt vēl divus gadus. Tikmēr arodbiedrības ieceri slavē un atgādina, ka Lietuvā un Igaunijā minimālā alga ir būtiski augstāka.

Konceptuālu atbalstu virzībai uz minimālās algas palielināšanu par 70 eiro nākamgad paudusi nodokļu sistēmas attīstības komiteja, kurā pārstāvēti koalīcijas politiķi. Tomēr jautājums nav izdiskutēts ar sociālajiem partneriem, kuri priekšlikumu uzņēmuši pretrunīgi.

Kategoriski pret noskaņota Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tik straujam kāpumam, īpaši Latgalē, būšot katastrofālas sekas gan biznesam, gan darbiniekiem, apgalvo Krāslavas šūšanas fabrikas “Nemo” vadītāja Inga Zemdega-Grāpe.

“Es gribētu, lai Latvijas iedzīvotāji minimālajā algā saņemtu 3000 eiro kā Silīcija ielejā, bet jautājums ir par adekvātumu. Vai mūsu ražīgums ir to sasniedzis? Diemžēl man jāsaka, ka Latvijā ražīgums ir puse ES vidējā, bet Latgalē tas ir vēl zemāks,” teic Krāslavas šūšanas fabrikas “Nemo” vadītāja.

Tāpēc pirms straujas minimālās algas celšanas esot jāceļ darba ražīgums ar investīcijām inovācijās un izglītībā. Pēc Zemdegas-Grāpes aprēķiniem, šūšanas uzņēmumam algu kāpums izmaksātu 250 tūkstošu eiro, ko tas nevarot atļauties: “Man būs jāskatās, cik cilvēkus būs jāatlaiž. Lai nerunātu lieki, pēc pēdējās minimālās algas kāpuma mēs esam atlaiduši simts cilvēku, kā rezultātā valsts ir zaudējusi 230 tūkstošus. Faktiski sanāk tā, ka valsts ir zaudējusi ar šo pacēlienu.”

Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka rosinātais minimālās algas kāpums par 16% ir par strauju. Mērenākas izmaiņas gan būtu iespējams atbalstīt.

“Jā mēs skatāmies uz vidējās algas pieaugumu, tad tas varētu būt 8-9%. Par šādu procentu varētu palielināt arī minimālo algu, bet loģiskākais nosacījums būtu, ka, līdzīgi kā Skandināvijas valstīs, nozares pašas nosaka sev minimālo algu, un valdība tur iekšā nejaucas, jo nav iespējams atšķirīgām nozarēm noteikt vienādu algu,” saka LDDK vadītājs Pēteris Leiškalns.

Tikmēr ideju kaismīgi atbalsta arodbiedrība, atgādinot, ka nākamgad Lietuvā un Igaunija minimālā alga pieaugs līdz attiecīgi 607 un 575 eiro. Latvija nedrīkst atpalikt, īpaši ņemot vērā, ka būtiski pieaugtu atšķirība starp minimālajiem ienākumiem uz rokas.

Igaunijā minimāla neto alga būs 543 eiro, mums, neko negrozot, 356 eiro. Ja mēs paskatīsimies pat uz IKP un darba ražīguma atšķirībām ar Igauniju, tas būtu neadekvāti zemu. Tā kā minimālām algām ir jāaug, ir jāaug kopā ar neapliekamo minimumu.

Minimālo ienākumu celšanu atbalsta arī ekonomists Pēteris Strautiņš. Pēc Strautiņa teiktā, šāda attiecība ir ļoti optimāla, turklāt minimālās algas celšana mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru.