Kurjera amatam kļūstot pieprasītam, ar ēdienu piegādi piepelnās dažādu profesiju pārstāvji

3 komentāri
Kurjera amatam kļūstot pieprasītam, ar ēdienu piegādi piepelnās dažādu profesiju pārstāvji
ZANE BITERE/LETA

Kamēr kafejnīcas un restorāni apmeklētājiem slēgti, arvien vairāk cilvēku sāk izmantot iespēju pasūtīt ēdienu uz mājām – tagad ļoti pieprasīts kļuvis kurjera amats, ar kuru sākuši nodarboties dažādāko profesiju pārstāvji, kuru nozare Covid-19 dēļ ir dīkstāvē, vēsta TV3 ziņu raidījums “900 sekundi”.

Ilgstošā pandēmija ieviesusi ievērojamas korekcijas biznesa attīstībā. Strauju izrāvienu kopš pagājušā gada piedzīvo kurjeru firmas, kas nodarbojas ar ēdienu piegādi. Piemēram, uzņēmums “Bolt” gada laikā sasniedzis rezultātu, kas pat par diviem gadiem apsteidz iepriekš plānoto. Piegādātā ēdiena apjoms gan esot mainīgs, jo cilvēkiem nav vēlmes pasūtīt ēdienu konstanti un vienādos daudzumos.

“Bolt” reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis

“Ir nedēļas, kad ir lielāks, piemēram, mēneša pirmās nedēļas, kad ir algu dienas daudziem cilvēkiem. Tāpat ļoti izteikts pieaugums brīvdienām, uz darba dienu vakariem, līdz ar to tas apjoms tam pieprasījumam ir mainīgs. Līdz ar to arī nepieciešamība pēc kurjeriem ir mainīga.”

Tāpēc potenciāliem kurjeriem tiek piedāvāts pieslēgties speciālai lietotnei, ar kuras palīdzību var strādāt, kurā laikā viņiem ir ērtāk. Mazpilsētās šis variants daudziem esot kļuvis par pamatdarbu. Bet lielākoties tas ir papildu peļņas avots, ko izmanto arī visai respektablu profesiju pārstāvji. Piemēram, pirmā pandēmijas viļņa laikā ar ēdiena piegādi sāka nodarboties stipri cietušo tūrisma un pārvadājumu sektoru pārstāvji.

“Ir dažādu kalibru cilvēki, gan vīrieši, gan sievietes, gan cilvēki, kas tiešām to dara kā pagaidu lietu, līdz varēs nostāties uz kājām. Cilvēki, kuriem šobrīd ar savu pamatdarbu līdz galam nepietiek. Līdz ar to tas kalibrs ir daudz dažādāks, nekā varbūt tradicionāli ierasts, ka tie ir vairāk tā kā studenti un tiešām to dara kā savu pirmo nodarbošanos,” stāsta “Bolt” reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis.

Ēdiena piegāde kaut kādā ziņā ir arī glābiņš restorānu nozarei. Tā pietiekot vismaz ar to, lai samaksātu darbiniekiem algas un par telpu īri, stāsta pazīstamais šefpavārs un uzņēmējs Ēriks Dreibants. Bet līdzekļu iekārtu remontam vai, kur nu vēl, attīstībai – neesot.

Latvijas Restorānu biedrības valdes loceklis Ēriks Dreibants

“Lai mēs sasniegtu to pašu apgrozījumu, kāds bija ierastajā ritmā, kad cilvēki nāk pie mums uz vietas un ēd, mums jātaisa “Wolt” un “Bolt” akcijas. Un tad cilvēki ir gatavi pirkt to produktu. Proti, tad mums ir jāatdod viena daļa komisijas “Woltam”/”Boltam”, tad vēl ir kaut kāda atlaide. Daļa vēlas vienreiz lietojamos traukus. Un viņi arī veido diezgan lielu summu attiecībā pret ēdienu. Un tad beigās tas sausais atlikums, kas paliek pašam uzņēmumam, ir salīdzinoši mazs.”

Situāciju varētu glābt ne tikai valdības apsolītā palīdzība, bet arī kaut neliela ierobežojumu mīkstināšana, un tuvākajā laikā Latvijas Restorānu biedrība vērsīsies valdībā ar ierosinājumu atļaut atvērt ārā terases. Lai iedzīvotāji varētu ne tikai nopirkt ēdienu līdzņemšanai, bet arī komfortabli apēst to ārā, ievērojot visas drošības prasības.