KP aizliegusi “Maxima Latvija” izmantot veikala “top!” telpas Tērbatas ielā

1 komentārs
KP aizliegusi “Maxima Latvija” izmantot veikala “top!” telpas Tērbatas ielā
DMITRIJS ŠUĻŽICS, F64

Konkurences padome (KP) aizliegusi mazumtirgotājam SIA “Maxima Latvija” izmantot tirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā 33/35, kur šobrīd ir “top!” veikals, pavēstīja KP.

KP konstatējusi, ka plānotais darījums būtiski samazinātu konkurenci konkrētajā tirgū, ierobežotu patērētāju iespējas ikdienas patēriņa preces iegādāties plašāka skaita uzņēmumu veikalos un nostiprinātu esošo mazumtirgotāju tirgus varu.

Pēc KP minētā, pašlaik tirdzniecības telpas Tērbatas ielā 33/35 izmanto pārtikas tirgotājs SIA “Essa”, kas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar zīmolu “top!”. Atbilstoši KP iesniegtajam ziņojumam plānots, ka konkrēto telpu nomas tiesības turpmāk iegūs “Maxima Latvija”. Tā kā abi uzņēmumi veic līdzīga rakstura saimniecisko darbību un darījuma rezultātā viens tirgus dalībnieks pārņemtu otra aktīvus – mazumtirdzniecības telpas -, Konkurences likuma izpratnē tā ir uzņēmumu apvienošanās, kas ir paziņojama KP.

Lai objektīvāk novērtētu darījumā ietekmēto tirgu, KP veikusi “top!” klientu aptauju konkrētajās telpās.

Aptaujā secināts, ka vairums veikala apmeklētāju ir tūristi, tuvākajā apkārtnē strādājošie un centra iedzīvotāji, kas uz tirdzniecības vietu dodas ar kājām. Tāpat aptauja atklājusi, ka uzrunātie pircēji veic salīdzinoši nelielus un viegli pārvietojamus pirkumus – 83% respondentu pirkuma summa nav pārsniegusi desmit eiro. Aptaujā 75% respondentu arī norādījuši, ka līdzīgu pirkumu veikšanai izvēlētos četrus tuvumā esošus veikalus – trīs SIA “Rimi Latvia” un vienu “Maxima Latvija”.

Ņemot vērā aptaujas rezultātus, KP konstatējuši attālumu un noteikusi laika intervālu, kādu patērētāji būtu gatavi mērot citu tuvākajā apkārtnē esošo tirdzniecības vietu apmeklēšanai, secinot, ka darījuma rezultātā ietekmētais tirgus ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus aptuveni četru minūšu gājiena attālumā ap konkrētajām tirdzniecības telpām.

KP informēja, ka pašlaik teritorijā kopumā darbojas piecas tirdzniecības vietas, kurās pakalpojumus sniedz “Rimi Latvia”, “Maxima Latvija” un “Essa”, un šāda tirgus struktūras saglabāšana ir nozīmīga efektīvai konkurencei. Pēc darījuma īstenošanas konkrētajā tirgū darbību turpinātu tikai divi lielākie mazumtirgotāji, tiem palielinot tirgus daļu, kā arī pieaugot “Maxima” veikalu skaitam. KP ieskatā, tas mainītu tirgus struktūru un būtiski samazinātu konkurenci.

KP atzīmēja, ka līdzšinējās attīstības tendences abiem lielākajiem mazumtirgotājiem, atverot arvien vairāk arī neliela formāta veikalus, citiem tirgotājiem rada būtiskas barjeras sākt vai veikt darbību Rīgas centrā, tostarp apgrūtinot iespēju atrast piemērotas telpas mazumtirdzniecībai. Ņemot vērā “Maxima Latvija” un “Rimi Latvia” tirgus varu un konkurences priekšrocības, KP jau iepriekš konstatējusi, ka citiem mazumtirgotājiem ir ierobežotas iespējas radīt efektīvu konkurences spiedienu.

Tā kā darījuma īstenošanas gadījumā ietekmētajā tirgū būtiski samazinātos konkurence, nostiprinātos lielāko ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības uzņēmumu pozīcijas, kā arī tiktu ierobežotas patērētāju iespējas iegādāties daudzveidīgas preces plašāka skaita uzņēmumu veikalos, KP lēmusi aizliegt “Maxima Latvia” iegūt nomas tiesības uz tirdzniecības telpām Rīgā, Tērbatas ielā 33/35.

KP atgādināja, ka šādos darījumos potenciālā sadarbības partnera – telpu nomnieka – izvēle ir telpu īpašnieka individuāls lēmums. Tikmēr KP izvērtē šāda darījuma ietekmi uz konkurenci konkrētajā tirgū. Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, darījumiem, kas atbilst Konkurences likumā noteiktajiem kritērijiem, nepieciešama KP atļauja. Tādējādi iestāde nodrošina valstisku kontroli pār tirgu koncentrēšanos, lai neveidojas tādas strukturālas izmaiņas, kuru rezultātā patērētāji cieš ilgtermiņā, jo tiem tiek ierobežotas izvēles iespējas vai preces un pakalpojumi jāiegādājas par nekonkurētspējīgu cenu.

“Maxima Latvija” plāno pārsūdzēt KP lēmumu, apliecināja uzņēmuma Korporatīvo attiecību departamenta direktors Jānis Beseris.

Viņš uzsvēra, ka uzņēmuma ieskatā KP sniegtais pamatojums ir nepilnīgs un tajā saskatāmas būtiskas pretrunas, izvērtējot konkurences apstākļus esošajā apkārtnē.

Beseris norādīja, ka KP lēmumā izmantota pilnīgi jauna pieeja nekā citās līdzīgās apvienošanās Latvijā līdz šim, un sniegtais izvērtējums nav pamatots ar kādu no KP un Eiropas Komisijas (EK) praksē sniegtajām teorijām, ar kurām var konstatēt negatīvas sekas konkurencei.

Tāpat viņš atzīmēja, ka KP paziņojumā ir nepamatoti šauri definēts konkrētais ģeogrāfiskais tirgus. Beseris skaidroja, ka no lēmuma izriet, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ticis definēts pamatojoties tikai uz vienu KP patērētāju aptauju, konkrēto ģeogrāfisko tirgu nosakot četru minūšu gājiena attālumā, lai gan tam nav sniegts nekāds objektīvs pamatojums. Viņaprāt, KP veiktās patērētāju aptaujas rezultāti neļauj identificēt visu ģeogrāfisko tirgu, kurā ietilptu visi konkurenti.

Pēc Besera paustā, KP nepamatoti un neatbilstoši savai iepriekšējai praksei nav ņēmusi vērā lielo ikdienas preču mazumtirdzniecības veikalu ietekmi, kas atrodas konkrēto telpu tuvumā. Tāpat viņš uzsvēra, ka, izpētot citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, nav izdevies atrast nevienu piemēru, kur ģeogrāfiskais tirgus līdzīgā situācijā ikdienas preču mazumtirdzniecības tirgū būtu definēts šaurāk kā 10 minūšu kājām gājiena rādiusā.

“Piemēram, Apvienotās Karalistes nesenā (2017.gada decembris) pieredze lietā “Tesco and Booker”, kurā tika vērtēts ģeogrāfiskais tirgus nelieliem (līdz 280 kvadrātmetriem) ikdienas preču mazumtirdzniecības veikaliem jeb “convenience stores”, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus tika noteikts vienas jūdzes (1,6 kilometru) rādiusā ap konkrēto veikalu, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas pilsētā vai lauku apvidū,” teica Beseris.

Vienlaikus Beseris uzsvēra KP pieļautās kļūdas konkrētā tirgus dalībnieku noteikšanā. Viņš teica, ka savā izvērtējumā KP nepamatoti nav ņēmusi vērā atsevišķus šī tirgus dalībniekus, kas būtiski maina tirgus situāciju un līdz ar to KP vērtējumu. KP nepamatoti un bez “pamatīgākas analīzes” no konkrētās preces tirgus izslēdz kioskus, specializētos veikalus un tirgus. “Turklāt, nosakot tirgus dalībniekus izslēgti arī tuvējie veikali, kas pilnībā atbilst KP plašākas produkcijas aprakstam, proti, tie piedāvā plašu pārtikas un nepārtikas produktu klāstu, tai skaitā, svaigos augļus, dārzeņu un gaļu, turklāt atrodas KP identificētajā nepamatoti šaurajā četru minūšu gājiena attālumā,” atzīmēja Beseris.

“Maxima Latvija” apgrozījums pērn bija 723,054 miljoni eiro, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2016. gadā, bet kompānijas peļņa palielinājās par 93,9%, sasniedzot 23,224 miljonus eiro.

“Maxima Latvija” pilnībā pieder Nīderlandē reģistrētajai kompānijai “Lincoln Land Erste B.V”. Uzņēmuma veikalu tīklu veido četru formātu 159 tirdzniecības vietas – pieci “Maxima XXX”, 24 “Maxima XX”, 127 “Maxima X” un trīs “Maxima Express”.