Kosmetologu asociācija: Covid-19 ierobežojumi ārkārtējā situācijā var piespiest speciālistus aiziet “pagrīdē”

Pievienot komentāru
Kosmetologu asociācija: Covid-19 ierobežojumi ārkārtējā situācijā var piespiest speciālistus aiziet “pagrīdē”
KASPARS KRAFTS, F64

Skaistumkopšanas nozares speciālistu darbības aizliegums ārkārtējā situācijas laikā var piespiest nozares speciālistus aiziet “pagrīdē”, tiekoties ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV), akcentējusi Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociāciju prezidente Renāte Reinsone.

Pirmdien Ģirģens tikās ar Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociāciju un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociāciju, lai uzklausītu aktuālo situāciju nozarē pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, kā arī pārrunātu iespējamos nozares pašregulācijas risinājumus epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanā un uzlabošanā, aģentūru LETA informēja ministra padomniece Alise Sņegireva.

Tikšanās laikā ministrs ar nozares asociācijām parakstīja saprašanās memorandu par “ilgtspējīgiem risinājumiem epidemioloģisko prasību ievērošanā un sabiedrības drošības nodrošināšanā”.

Skaistumkopšanas nozarē vairāk nekā 90% pakalpojumu sniedzēju ir sievietes, tostarp arī vientuļās māmiņas, un vairumam no tām nav uzkrājumi ģimenes uzturēšanai, kā arī nav sociālās garantijas, apgalvoja Ģirģens.

Pārrunājot ar asociācijām pasākumus, kas veikti epidemioloģiskās drošības nodrošināšanā, ministrs esot secinājis, ka šī nozare jau līdz ārkārtas situācijai tos esot veikusi ar visaugstāko rūpību – klientu ierašanās notiek pēc iepriekšēja pieraksta, nesastopoties ar citiem apmeklētājiem, pakalpojuma sniedzēji strādā sejas aizsargmaskās, pēc katra klienta tiekot veikti telpas un vietas dezinfekcijas pasākumi, kā arī tiekot nodrošināta vismaz desmit kvadrātmetru platība uz cilvēku.

Ministrs aicināšot valdību pārskatīt ierobežojumus šai nozarei, jo tā spējot nodrošināt augstus epidemioloģiskās drošības pasākumus, savukārt aizliegums sniegt pakalpojumus spiežot nozari sniegt pakalpojumus mājās, kas nozīmē zemāku epidemioloģisko prasību ievērošanu.

Skaistumkopšanas nozarē pakalpojumus sniedzot sertificētas ārstniecības personas – kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā un podologi, kuru darbība ir reģistrēta Veselības inspekcijas reģistrā un kuru pienākums bija arī līdz Covid-19 ievērot drošības pasākumus, lai pasargātu no dažādām slimībām, piemēram, B hepatīta, tikšanās laikā uzsvērusi Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

“Tāpēc nav saprotama vēršanās pret mūsu nozari, kas būtībā līdz šim ir viena no visapzinīgākajām un drošākajām. Uzskatu, ka darbības aizliegums ārkārtas situācijā būs nozares speciālistu piespiedu aiziešana “pagrīdē”. Speciālisti būs spiesti savu profesionālo darbību turpināt mājas apstākļos, kuru atgriešana legālajā darbībā būs problemātiska,” uzsvērusi Reinsone.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte norādījusi, ka viņiem neviens nevarot apstiprināt, ka kāds ar jauno vīrusu būtu inficējies no kosmetologa, tāpēc uzliktie ierobežojumi esot “nesamērīgi patiesajai situācijai”. Epidemiologi gan atzīmē, ka pašlaik jau vairāk nekā pusē gadījumu neesot iespējams izsekot, kur infekcija iegūta.

Asociāciju pārstāves uzsvērušas, ka skaistumkopšanas nozare nebija atguvusies no pirmā vīrusa viļņa un pakalpojuma sniedzējiem neesot uzkrājumu, bet nozares speciālistiem ir jāturpina maksāt par telpām un komunālie maksājumi. Šajā nozarē legāli strādājošie patlaban ir ļoti neaizsargāti no finansiālām grūtībām, uzskata asociācijas.

“Kā pakalpojuma sniedzējiem mums katram primāri ir nodrošināt klienta un savu drošību. Aizliedzot šos pakalpojumus sniegt legāli, mums kā asociācijām un valstij kopumā zūd kontrole pār nozari, par ko pēdējos gados mēs kā asociācija bijām iestājušies un bijām sasnieguši labus rezultātus, pakalpojuma sniedzējiem reģistrējoties Veselības inspekcijas reģistrā,” norāda Ulberte.

Iekšlietu ministrs ir sācis sarunu ciklu ar nozarēm ar mērķi uzlabot epidemioloģisko nosacījumu izpildi valstī. Ministrs iepriekš ir publiski paudis nepieciešamību rast pašregulācijas mehānismus kā alternatīvu, lai ļautu ēdināšanas un skaistumkopšanas nozarei saglabāt iespēju uzņemt apmeklētājus uz vietas un sniegt pakalpojumus klātienē.

Savukārt pašai nozarei būtu jābūt gatavai nodrošināt epidemioloģisko prasību ievērošanu pēc visstingrākajiem Covid-19 epidemioloģiskās drošības sertifikāta kritērijiem, uzskata politiķis.

Jau ziņots, ka valdība novembra sākumā nolēma uz ārkārtējās situācijas laiku aizliegt skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, izņemot friziera pakalpojumus. Friziera pakalpojumu sniedzējam uzlikts pienākums nodrošināt, ka pakalpojumi tiek sniegt tikai pēc iepriekšēja pieraksta, vienam apmeklētājam ir paredzēti vismaz desmit kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās telpu platības. Šīs nebūt nav vienīgās nozares, kurām valdība noteica pilnīgus vai daļējus darbības ierobežojumus.

Ārkārtējās situācija noteikta no 9. novembra līdz 6. decembrim.