Kariņš: Latvija pēc 10-15 gadiem attīstībā būs virs Eiropas vidējā līmeņa

49 komentāri
Kariņš: Latvija pēc 10-15 gadiem attīstībā būs virs Eiropas vidējā līmeņa

Latvija pēc 10-15 gadiem attīstībā pārsniegs Eiropas vidējo līmeni, sestdien, 22.augustā, partijas “Vienotība” kongresā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka patlaban Latvija augsto tehnoloģiju eksportā ir līdere – tas ir valsts pelnošākais eksports. Viņš atzīmēja, ka Latvijā to līdz galam vēl neapjēdz, bet Latvija pēdējo 10-15 gadu laikā ir attīstījusies strauji. Valstij ir uzņēmumi, kas rada starptautiski pieprasītas sarežģītas un augstas tehnoloģijas.

Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija pēc 10-15 gadiem būs virs vidējā līmeņa attīstības jomā Eiropā un turpinās to pilnveidot.

Atskatoties uz pēdējo pusotru gadu un tajā paveiktajiem darbiem, Kariņš atzīmēja, ka gan partija, gan valdība ir guvušas vairākus panākumus. Kā prioritāti politiķis norādīja sakārtoto finanšu sistēmu, kuras rezultātā Latvijas starptautiskais kredītreitings sasniedzis labāko līmeni, kāds līdz šim bijis.

Kariņš uzsvēra, ka valstij ir nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma. Viņš norādīja, ka valsts nevar attīstīties vienmērīgi, ja valstī ir pašvaldības ar tūkstotis cilvēkiem bez jebkādas nozīmīgas nodokļu bāzes. Tādas ir vairāk nekā 50 pašvaldības. “To mēs definējām, un to mēs izdarījām,” norādīja ministru prezidents.

Tāpat Kariņš pauda, ka Latviju vienlaikus ar citām pasaules valstīm skāra Covid-19 pandēmija. Pēc viņa teiktā, neskatoties uz to, ka neviens pandēmijas pārmaiņām nebija gatavs, Latvija bez jebkādiem priekšrakstiem spēja reaģēt. Viņš uzsvēra, ka valdība centās domāt soli uz priekšu – pieņemot lēmumus šodien, par labu rītdienai.

Viņš atzina, ka Latvijas saslimstības zemais reitings ir valsts un valsts iedzīvotāju kopīgais nopelns. “Mēs kā tauta esam pierādījuši sev un pasaulei, atkal un atkal – kad jārīkojas, mēs spējam rīkoties un ļoti atbildīgi attiekties pret doto uzdevumu,” sacīja ministru prezidents.

Amatpersona piebilda, ka šī Latvijas spēja – tikt galā līdz šim ar šādu pandēmiju – ir iemesls, kāpēc latviešu tauta ir pastāvējusi vairāk nekā tūkstotis gadu, neskatoties uz to, ka Latvijai visapkārt vienmēr ir bijuši skaitliski lielāki un ar varu spēcīgāki.

“Mēs sīksti esam tam izdzīvojuši tam cauri, un šodien, uz mūsu vēsturiskā fona, mēs plaukstam. Mēs to darīsim arī nākotnē, pateicoties mūsu tautas ļoti spēcīgam garam,” atzīmēja politiķis.

Kariņš norādīja, ka nākamie soļi ir turpināt strādāt izglītības jomas sakārtošanā. Plānos iekļauts izglītību uzlabot ne tikai saturiski, bet arī sakārtot skolu tīklu, lai tas kļūtu vieglāks un saprotamāks. Tāpat arī veselības sistēmā ir nepieciešams pilnveidot slimnīcu tīklu, kā arī stiprināt Latvijas tiesiskumu.

“Kas ir mūsu vieta Eiropā un pasaulē? Mēs redzam, ka pasaulē diemžēl brīvība un demokrātija ir deficītā. Ja 90.gados ar katru gada auga to valstu skaits, ko varētu pieskaitīt šajā saimē, tad šobrīd pēdējos gadus tas saraksts ir kļuvis īsāks,” teica Kariņš, atzīmējot, ka kaimiņos redzama tautas atmoda.

Viņš teica, ka latvieši kā tauta baltkrievu atmoda ir saprotama. Cilvēki alkst dzīvot neatkarīgā un brīvā, un demokrātiskā valstī. Tādā valstī, kurā latvieši jau dzīvo. Kariņš sacīja, ka instinktīvi un intuitīvi latvieši var solidarizēties ar baltkrieviem.

“Tas norāda uz vienu lietu – mēs, kuri esam izcīnījuši no jauna savu brīvību un demokrātiju – mums šīs vērtības “brīvība, demokrātija un likuma vara” ir jānes pasaulē ar paceltu galvu, jo mēs kā tauta zina un atceras, kā tas ir dzīvot bez brīvības, bez demokrātijas un bez likuma varas,” atzīmēja ministru prezidents.