Investori brīdina par Latvijas nonākšanu pelēkajā zonā

0 Komentāru
Investori brīdina par Latvijas nonākšanu pelēkajā zonā
LETA

Ārvalstu investoru padome aicina revidēt un reformēt ekonomisko noziegumu apkarošanas pieeju Latvijā. Ja neko būtisku nedarīsim, Latvijai draud iekļūšana pelēkajā zonā, apgrūtinot daudzu Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu uzņēmumu darbību.

Redzot pēdējā laika notikumus, tostarp “ABLV Bankas” gadījums, kas liecina, ka bez starptautisku organizāciju iejaukšanās Latvijā atbildīgās iestādes pašas nav īsti gatavas reaģēt uz ekonomiskiem noziegumiem, Ārvalstu investoru padome aicina valdību un atbildīgās iestādes faktiski revidēt un reformēt šo jomu.

“Vispirms jāstrādā pie ekonomisko noziegumu stratēģijas, tas nozīmē, – ir jāapzinās, kas tie noziegumi ir, un jāveido viņus, jāapzinās no tātad viedokļa – kādi kadri, politika, likumdošana nepieciešama, lai apkarotu,” norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Ārvalstu investori aicina sarežģītu ekonomisko noziegumus apkarošanai domāt par ciešāku sadarbību ne tikai starp vietējām institūcijām, bet par sadarbību ar starptautiskām institūcijām. Ir skaidrs, ka beidzot jāpiešķir adekvāts finansējums šai nozarei. Pašreiz sarunās ar ārvalstu investoriem tiek uzdoti papildu jautājumi, investori satraucas, kas notiek Latvijā. Un nerisinot esošo situāciju ekonomisko noziegumu apkarošanas un āri naudas atmazgāšanas novēršanas jomā pietiekoši ātri un izlēmīgi, valsts ļoti daudz zaudēt.

 

Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Zlata Elksniņa-Zaščirinska
Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja

Ja Latviju ar savu rīcību iekļaus pelēkajā zonā, Eiropas pelēkajā zonā, šajā gadījumā zaudētāji nebūs tikai finanšu sektors, zaudētāji būs visi uzņēmumi Latvijā.

 

Par situāciju Latvijā gaidāmi dažādu starptautiski atzītu institūciju, tai skaitā OECD ziņojumi.

“Līdz ar esošo situāciju, mēs varam pateikt, vismaz nākamos divus gadus nebūs miera, pat ja mēs pieņemsim pareizos lēmumus, un virzīsim uz pareizo pusi, vienalga divi gadi būs ļoti pastiprināta uzmanība,” norāda atklāj Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Ekonomisko noziegumu – akcizēto preču nelikumīgo apriti, noziedzīgos nodarījumus, kur iesaistīti maksātnespējas administratori, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lietu skaits ir liels, tomēr pārvaldes priekšnieks uzskata, ka tiek galā, tomēr darbu vēl var uzlabot.

“Es varu runāt daudz un dikti, kā trūkst, bet es domāju, ka šis nav tas brīdis, gan formāts, to zina gan mūsu vadība, gan ministrija, un arī tie paši investori, nākot pie mums kā klienti, saistībā ar lietām redz un zina. Man kā policistam grūti sūdzēties un žēloties, jo strādājam un pildām uzdotos uzdevumus,” norāda Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

Eksperti ir vienisprātis, ka atalgojumam darbiniekiem, kas apkaro naudas ziņā vērienīgus ekonomiskos noziegumus, ir jāpalielinās. Tajā skaitā par pienācīgām algām runā arī Kontroles dienesta jaunievēlētā vadītāja, kas uzņēmusies realizēt pārmaiņu procesus kontroles jomā.

“Kontroles dienests būs kļūs daudz aktīvāk. Lai mēs netiktu kontrolēti no tiem, kam daudz naudas, bet mēs kontrolētu šo procesu paši,” tā uzskata arī jaunievēlētā Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Finanšu ministre norādīja, ka šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā “Veidojot uzticēšanos” norādīja, ka pēc “ABLV Bankas” gadījuma jau daudz kas ir paveikts, lai situāciju finanšu jomā vērstu par labu. Tomēr patlaban vēl notiek cīņa starp tiem, kuri vēlas finanšu sektora attīrīšanos, un ar tiem, kuri to nevēlas.

0 Komentāru