Znotiņa: Nerezidentu bankām un to klientiem šo nišu negribas zaudēt

1 komentārs
Znotiņa: Nerezidentu bankām un to klientiem šo nišu negribas zaudēt
ZANE BITERE, LETA

Nerezidentu bankām un to klientiem šo nišu negribas zaudēt, intervijā aģentūrai LETA atzina Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Viņa norādīja, ka jau sen zināms, ka attiecībā uz banku uzraudzību nerezidentu sektorā ir lielākie riski. “Ir jāsaprot, ka nerezidentu bankām un to klientiem šo nišu negribas zaudēt. Mums ir jābūt gataviem tam, ka, ja vienā vietā saspiež, tad citā var “lēkt ārā”. Tādēļ mums jau šobrīd ir jābūt gataviem uz to, ka problēmas var parādīties jaunās vietās,” uzsvēra Znotiņa.

Tāpat viņa atzīmēja, lai gan pašlaik nevar apgalvot, ka redzeslokā būtu kāda liela “laundromāta” shēma, jāsaprot, ka šīs shēmas parasti izgaismojas tad, ja tiek pavilkts ārā kāds viens pavediens. “Diemžēl līdz šim Latvija ir bijusi iesaistīta gandrīz visās lielajās naudas atmazgāšanas shēmās, kuras ir atklātas. Varbūt tikai pēdējā – “Troikas laundromāta” – lietā lielāka saikne redzama ar Lietuvu. Tomēr kopumā mēs esam izmantota kā valsts, kurā ir vāja kontrole, pat politiskā līmenī atbalstīta nerezidentu banku biznesa uzplaukšana, kā arī visādā veidā atbalstīta devīze “tilts starp Austrumiem un Rietumiem”, sākot jau ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu par nezināmas izcelsmes līdzekļu ieguldīšanu. Tas viss būtiski ir ietekmējis arī mūsu drošības līmeni. Es ļoti ceru, ka ar to pieredzi, kāda mums ir tagad, mēs vairs šāda valsts nekad nebūsim,” sacīja Znotiņa.

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece arī norādīja, ka daudzviet naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumus joprojām uzskata par operatīvu risku, kuram var noteikt cenu. Tomēr vienlaikus cilvēki arvien vairāk sāk saprast, ka šajā gadījumā jautājums nav par naudu, bet par reputāciju. “Te ļoti svarīga ir arī sodu politika. Pirmajā reizē sods var būt arī brīdinošs un atturošs. Taču, ja pārkāpums atkārtojas, tā vairs nedrīkst būt pakratīšana ar pirkstu. Finanšu jomā lielākais jautājums ir reputācija un uzticamība. Līdz ar to tas ir jautājums par dažu banku kultūru, mentalitāti. Jautājums, kādēļ konkrētiem īpašniekiem tieši šeit ir vajadzīga banka,” teica Znotiņa.

Viņa arī pastāstīja, ka daļa dienesta saņemto ziņojumu tieši ir saistīta ar “toksiskajām” bankām. “Turklāt bankas, kurām ir ilgtermiņa domāšana, kuras vēlas palikt tirgū, un mainās, ziņo par diezgan nopietnām shēmām. Mums ir ļoti veiksmīgi izveidojusies privātās publiskās sadarbības platforma. Piemēram, dažkārt banka redz kādu aizdomīgu lietu un nesaprot, kā pareizi reaģēt. Turklāt dažkārt ir tā, ka reakcija var tikai iztraucēt operatīvo izmeklēšanas darbu. Tādēļ mēs strādājam kopā. Tas ļoti labi parādās iesaldēto līdzekļu apmērā – līdz augusta vidum tie bija 166 miljoni eiro. Pērn tie šajā laikā bija tikai 46 miljoni eiro un gadu mēs noslēdzām ar 101,5 miljoniem eiro,” teica Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece.

Pēc viņas teiktā, no aptuveni 6000 ziņojumu, kurus dienests saņem, tālāk policijai tiek nodoti “labi ja 200”. “Taču arī to informāciju, kuru mēs neatzīstam par tālāk nododamu policijai, mēs uzkrājam un, iespējams, pēc kāda laika šajā augošajā informācijas apjomā mēs jau sākam saskatīt shēmu,” piebilda Znotiņa.

LETA jau ziņoja, ka “Moneyval” pērn noteica Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. “Moneyval” Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.