Ziemā iedzīvotājiem par pārtiku, apkuri un elektrību nāksies maksāt vairāk

7 komentāri

Spēja ekonomikas izaugsme Latviju sagaida turpmākajos gados, taču turpināsies arī strauja inflācija, ko visvairāk izjutīs tieši mazāk turīgie. Un domas dalās, vai lielo investīciju dēļ nedraud pārkarst būvniecības nozare, vēsta TV3 Ziņas.

Šoruden un turpmākajos gados Latvijas ekonomika strauji attīstīsies, taču jāņem vērā, ka turpinās kāpt arī cenas.

Jaunākie pieejamie dati par Latvijas iekšzemes kopproduktu rāda strauju ekonomikas atkopšanos. Otrajā ceturksnī izaugsme sasniedza pat 11,1%. Liela ietekme pieaugumam apstrādes rūpniecībā, vienlaikus gan jāņem vērā, ka šis ir salīdzinājums ar pērnā gada pavasara mēnešiem, kad kritums bija dziļākais.

Ekonomists Pēteris Strautiņš prezentējot Baltijas un Latvijas tautsaimniecības apskatu, ieskicēja pozitīvu ainu mūsu ekonomikai arī turpmāk. Lai gan nākamais pusgads pakalpojumu nozarēm vēl varētu būt samērā saspringts saistībā ar jauno Covid-19 izplatība vilni, uz Latviju turpmākajos gados plūdīs lielas investīcijas, kas veicinās darbavietu rašanos un algu kāpumu.

”Nav jādomā, ka tuvākajos gados Latvijā problēma būs izaugsme vai tās trūkums. Drīzāk problēma būs straujas izaugsmes procesu pārvaldīšana. Lai tas neaiziet galējībās, lai nenotiek ekonomikas pārkarsēšana un tā tālāk,” norāda bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Lasi vēl – Prognozē, ka inflācija tuvākajos mēnešos turpinās paātrināties

Latvijas IKP izaugsmes prognoze šim gadam šobrīd izceļas kā augstākā starp dažādām institūcijām, bet sagaidāms, ka arī vismaz daļa no tām varētu savas aplēses pārskatīt uz augšu.

No patērētāju perspektīvas raugoties, patlaban vērojamas arī negatīvas tendences. Proti, strauja inflācija, ko lielā mērā veicina cenas pieaugums siltumam un elektroenerģijai, kā arī pārtikai. Ekonomisti prognozē, ka tuvākajā laikā inflācija nekur nezudīs un visvairāk to izjutīs tieši mazāk turīgie.

”Ja mēs skatāmies tikai uz elektrību, apkuri, pārtiku, es teiktu, ka par vismaz 20 eiro palielināsies cenas ziemas mēnešos, nekā mēs būtu tērējuši pagājušajā gadā, bet tas tiešām ir zemākais līmenis. Atkarībā no tā, cik liels ir mājoklis un cik liela ir mājsaimniecība, tie rādītāja atšķirsies,” skaidro bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Lasi arī – Banku analītiķi: Gada nogalē inflācija var pietuvoties 4%

Lielākai izaugsmei un jaudai ekonomikā gan vajadzētu rezultēties arī algās.

“Rail Baltica”, Ķekavas apvedceļš, Eiropas Atveseļošanas fonda projekti un daudzi citi. Turpmākajos gados Latvijā gaidāms pamatīgs būvniecības bums.

Bet jautājums ir par to, vai nozarei nedraud pārkaršana, uz ko Strautiņš norāda, ka tomēr tāda iespējamība pastāv: ”Atbilde pavisam noteikti, ka draud, bet es domāju, ka Latvija pavisam noteikti nevar atteikties no šiem projektiem. Tur valstij ir vislielākās iespējas sūtīt nozarei skaidrus signālus, ka būs šādi naudas plūdi. Iespēju robežās to procesu koordinēt un plānot ilgtermiņā.”

Par būvniecību atbildīgā Ekonomikas ministrija pagaidām gan lielu pamatu raizēm neredz, neraugoties uz šogad novēroto būvniecības cenu pieaugumu.

”Redzam, ka cenas lēnām sāk krist un pamazām atgriezties iepriekšējās robežās. Galvenā atziņa, ka par spīti cenu pieaugumam būvniecība nedraud pārkarst. Esošās investīcijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā ir jāturpina,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Ministrija gan turpināšot sekot līdz situācijai nozarē un būšot arī plāns B un C. Nepieciešamības gadījumā kādu projektu varētu palēnināt.

7 komentāri