Zemkopības ministrija varētu rosināt samazināt PVN likmi arī gaļai, pienam, maizei un olām

6 komentāri
Zemkopības ministrija varētu rosināt samazināt PVN likmi arī gaļai, pienam, maizei un olām
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Sākoties sarunām par nākamo valsts budžetu, valdības gaiteņos tiek spriests arī par to, vai samazināto PVN likmi varētu piemērot ne tikai augļiem un dārzeņiem, kā tas tika izdarīts iepriekš, bet arī citiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, pienam, maizei un olām. Šādu reformu apsver Zemkopības ministrija.

Kopš 2018. gada daudz šķēpu lauzts ap to, bija vai nebija vērts piemērot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Par šo tēmu trešdien runāja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē, kura sanāca piensaimnieku kooperatīvā “Straupe”.

Šo samazināto likmi eksperimentālā kārtā ieviesa triju gadu periodam ar cerību, ka tādējādi mazināsies ēnu ekonomika, celsies legālo komersantu konkurētspēja un līdz ar zemākām cenām veikalu plauktos, augs konkrēto preču patēriņš.

Lai gan nereti izskanēja bažas, ka zemāka PVN iespaidā, tā teikt, uzvārīsies tirgotāji, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) cenu monitorings liecinot, ka efekts sasniedzis arī pircējus.

“Es zinu, ka mūsu kolēģi lietuvieši skatās uz mūsu eksperimenta rezultātiem un mēģina savai valdībai iestāstīt, ka vajadzētu darīt tāpat, kā Latvijā izdarīts,” norāda LLU rektore Irina Pilvere.

Ja teorētiski uz PVN rēķina cenām vajadzēja sarukt par 13%, tad faktiski novērotais efekts esot 11,8%. Lai gan pircējiem varot šķist, ka cenas veikalu plauktos šajā periodā nav mazinājušās, individuālā līmenī to vērtēt nevarot. Cenu ietekmē dažādi faktori, un bez PVN samazināšanās produkti varētu būt dārgāki.

“Protams, dārzeņu cenas ir atkarīgas no laikapstākļiem un ražošanas apjoma. Slikto laikapstākļu dēļ kritās ražīgums, viss tirgus samazinājās, un automātiski pieauga cenas,” norāda biedrības “Latvijas dārznieks” vadītājs Jānis Bērziņš.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir pārliecināta, ka cerētais efekts ir sasniegts, tāpēc samazināta PVN piemērošana būtu jāpaplašina arī olām, gaļai, maizei un pienam.

Zemkopības ministrs apliecina, ka aicinās valdību saglabāt pašreizējo atvieglojumu arī pēc 2021. gada un ir pozitīvi noskaņots arī par tā paplašināšanu uz citām precēm.

“Šodien ļoti daudz klātesošo cilvēku, kuri ir ražošanā un tirdzniecībā, ļoti skaidri pateica tos pozitīvos elementus,” pauž zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Savukārt Finanšu ministrija turpina būt piesardzīga, akcentējot, ka sasniegto vērtēs, vien eksperimentam tuvojoties beigām – apmēram pēc gada. Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) vēl pirms dažiem mēnešiem pauda, ka šis risinājums nav efektīvs. Kopumā produkta cenu nosakot piedāvājums un pieprasījums, nevis nodokļi.