Vitenbergs: IKP pieaugums liecina par ceļu uz ekonomikas atveseļošanos

2 komentāri
Vitenbergs: IKP pieaugums liecina par ceļu uz ekonomikas atveseļošanos
KASPARS KRAFTS, F64

Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums liecina par ceļu uz ekonomikas atveseļošanos, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto IKP ātro novērtējumu, šā gada otrajā ceturksnī IKP bija par 10,3% lielāks nekā pirms gada. Ražojošās nozarēs apjomi otrajā ceturksnī bija par 6,7% lielāki nekā pirms gada, savukārt pakalpojumu nozarēs izaugsme bija straujāka – par 11,3%.

Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā sarežģīto epidemioloģisko situāciju un ieviestos ierobežojumus, šā gada sākumā ekonomika turpināja sarukt, savukārt otrajā ceturksnī, pateicoties epidemioloģisko pasākumu ievērošanai un daļēji bāzes efektam, ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme.

“Tas norāda, ka lielā mērā uzņēmumi spēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Būtisks devums ekonomikas stabilizēšanā ir sniegtajam valsts atbalstam – gan dīkstāves un subsidēto darba vietu pabalstam, gan apgrozāmo līdzekļu grantam uzņēmumiem, kuri ierobežojumu dēļ nedrīkstēja veikt saimniecisko darbību,” sacīja ministrijas analītiķi.

EM norādīja, ka kopš šā gada marta ir vērojams straujš eksporta kāpums, aug mazumtirdzniecības nozares apgrozījums. “Lielā mērā to sekmēja tirdzniecības ierobežojumu sakārtošana un atteikšanās no pieejamo preču sarakstiem, vienlaikus nodrošinot vīrusa izplatību ierobežojošu pasākumu ievērošanu. Atsākoties pavasara sezonas darbiem, kopš marta vidus mazinās arī bezdarba līmenis,” skaidroja ministrijā.

EM pauda pārliecību, ka līdz ar vakcinācijas tempu uzņemšanu ir uzlabojušās izredzes ātrāk pārvarēt Covid-19 pandēmiju, taču tuvākā laika perspektīvas joprojām ir neskaidras, jo epidemioloģiskā situācija pēdējās nedēļās pasliktinās vīrusa paveidu dēļ. Ministrijā uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt strauju vakcināciju, Covid-19 saslimušo ārstēšanu, kā arī epidemioloģisko pasākumu ievērošanas turpināšanu – tam visam ir tieša ietekme uz ekonomikas attīstību gan īstermiņā, gan vidējā termiņā.

Savukārt Vitenbergs pauda gandarījumu, ka Latvijas ekonomika ir uzrādījusi tik strauju lēcienu un ir spējusi augt. Viņš atzina, ka ir pāragri izdarīt secinājumus un teikt, ka esam pārvarējuši Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, taču ceturtdien publicētais ātrais IKP novērtējums parāda, ka Latvija ir uz ekonomikas atveseļošanas ceļa.

“Valdības sniegtais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laikā arī ir devis pozitīvu efektu uz ekonomisko aktivitāšu pieaugumu. Esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19 vīrusu ir šobrīd vienīgais veids kā apturēt strauju vīrusa izplatību turpmāk un stiprināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi vēl vairāk, lai Latvija ātrāk pārvarētu esošo Covid-19 krīzi un izietu uz straujas ekonomikas izaugsmes ceļa”, uzsvēra ekonomikas ministrs.

EM analītiķi prognozē, ka ekonomiskā aktivitāte turpinās palielināties, turklāt pozitīva ietekme būs arī bāzes efektam – situācija šogad būs labāka nekā pērn, tiesa, nozaru griezumā tendences būs dažādas. Piemēram atsevišķas nozares jau tagad ir sasniegušas un pat pārsniegušas pirmskrīzes – 2019. gada līmeni, savukārt citām nozarēm būs nepieciešams ilgāks laiks, lai atgrieztos pirms pandēmijas līmenī.

EM bāzes scenārija prognozes liecina, ka kopumā 2021. gadā ekonomikas izaugsme var pārsniegt 3%. Tajā pašā laikā ministrijā norādīja uz augsto nenoteiktību.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 10,3%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu. Savukārt 2021. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 3,7%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31. augustā.

2 komentāri