Visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem turpmāk būs jāatklāj savi patiesā labuma guvēji

3 komentāri
Visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem turpmāk būs jāatklāj savi patiesā labuma guvēji
VLADISLAVS PROŠKINS, F64

Jauni noteikumi visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, – stājas spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā. Tie paredz, ka visiem uzņēmumiem jāatklāj īstie īpašnieki jeb patiesā labuma guvēji.

Uzņēmuma reģistrs drīzumā sāks likvidēt tos uzņēmumus, kas patiesā labuma guvējus neatklāj. Šobrīd likvidācijas riska zonā ir ap 900 uzņēmumu.

Pamatojoties uz Eiropas Padomes “Moneyval” rekomendācijām, pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Līdz ar to jaunas pilnvaras piešķirtas arī Uzņēmumu reģistram. Valsts notāriem būs tiesības pieprasīt informāciju par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem un redzēt, kas ir to īstie, nevis tikai formālie īpašnieki.

“Grupa, pret ko Uzņēmumu reģistrs būs bargāks, ir uzņēmumi, kuriem ir sarežģītas īpašnieku ķēdes, kas nereti iziet ārpus mūsu valsts robežām, šajos gadījumos Uzņēmumu reģistrs pieprasīs papildu dokumentus, lai pārliecinātos un gūtu pierādījumus, ka tas, kas šajās ķēdēs ir norādīts, atbilst patiesībai,” skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Gada sākumā Latvijā bija ap 2000 augsta riska uzņēmumu, kas nebija atklājuši savus patiesā labuma guvējus, nu to palicis ap 900. Pēc likuma stāšanās spēkā tiem būs mēnesis, lai atklātu, kas stāv aiz to juridisko veidojumu ķēdēm, pretējā gadījumā Uzņēmuma reģistram būs tiesības tos likvidēt. Sistēmu, kas vērsta uz caurspīdīgāku un drošāku biznesa vidi, iznīdējot tā sauktos ofšorus jeb čaulas kompānijas, pakāpeniski ievieš visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

“Nebūs tā, ka jāveic zinātniskie pētījumi ar papīru un pildspalvu, bet automatizētā informācija palīdzēs noskaidrot patiesā labuma guvējus ne tikai Latvijā, bet arī Kaimanu salās. Tas ir tikai laika jautājums, lai tādā veidā pakāpeniski atšifrētu gan Rafiku no Stambulas, gan Mihailu no Ukrainas, gan Aivaru no Ventspils,” bilst tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Ja Latvija neizpildītu “Moneyval” prasības, dzīve kļūtu sliktāka arī godīgajiem uzņēmumiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš skaidro: “Mēs zinām, ka ir “Moneyval” rekomendācijas. Ja mēs viņas neieviesīsim, mēs nokļūsim tā saucamajā pelēkajā sarakstā. Tas nozīmē, ka jau pats fakts, ka esat uzņēmums no Latvijas, jau radīs apstākļus, ka vai nu ar jums nesadarbosies, vai būs garākas pārbaudes.”

Jaunais regulējums būs saistošs visām Uzņēmuma reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, – prasība norādīt patiesā labuma guvējus attieksies ne tikai uz uzņēmumiem, bet arī biedrībām, nodibinājumiem, zemnieku saimniecībām, reliģiskajām organizācijām un politiskajām partijām.