Viens no neērtajiem jautājumiem latviešiem – cik pelna citi?

1 komentārs
Viens no neērtajiem jautājumiem latviešiem – cik pelna citi?
(Foto: LETA)

Latvijā interese par sarunu biedra atalgojumu līdzinās tikpat nepieklājīgam jautājumam, kā prasīt sievietei par viņas gadiem. Šo sabiedrības iezīmi sociālantropoloģe Aivita Putniņa skaidro raugoties mūsu tautas vēsturē.

”Mēs skatāmies uz latviešu literatūru, piemēram, Pasaka par vērdiņu, kur naudas lietošana un vispār nauda ir ļaunums. Pētījumos prasot bērniem, ko viņi domā par naudu un kā ar to rīkoties, viņi atbild – mēs negribam būt bagāti, mēs gribam būt vidēji bagāti, jo būt bagātam, tas ir ar morāles pieskaņu,” stāsta Aivita Putniņa.

Tomēr cilvēki, iegādājoties luksus klases automašīnas, greznas savrupmājas, dārgu apģērbu un dodoties ceļojumos, savas finansiālās iespējas neslēpj. ”Otra lieta, kas nāk no padomju laikiem, ir šie kombinētie ienākumi. Tas, kādi ir mani ienākumi, nav atkarīgs no manas algas, bet kā es spēju dažādus darbus vai haltūriņas sakombinēt. Ne velti n padomju kino ir tas teiciens – kaut tu no vienas algas dzīvotu,” stāsta Aivita Putniņa.

Arī oficiālos darba sludinājumos konkrētus ciparus var ieraudzīt reti – labākajā gadījumā var izlasīt jēdzienu ”Stabils un konkurētspējīgs atalgojums”. ”Uzņēmēji argumentēs, ka tas ir komercnoslēpums. Latvijas īpatnība ir vēl viena [..] mums vēl ir aplokšņu algas. Cik es esmu redzējis Lielbritānijā, tur lielākoties visos sludinājumos uzreiz parādās darba samaksa,” stāsta Banku Augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis.

Arī Bez tabu uzrunātais Lauris Reiniks atzīst, ka gan viņš pats, gan arī šovbiznesa nozare tikai aptuveni nojauš par to, cik katrs saņem, taču par precīziem skaitļiem nezin neviens.

1 komentārs