2 komentāri

Latvijā ēnu ekonomika ne tikai nesamazinās, bet pat mazliet pieaug, – tas noskaidrots pētījumā par ēnu ekonomikas apjomu pagājušajā gadā. Latvija joprojām ir ēnu ekonomikas līdere Baltijā. Lielākā problēma ir tā dēvēto aplokšņu algu maksāšana. 

Ekonomikas pelēkā zona Latvijā veido vairāk nekā piekto daļu jeb 22% no visas ekonomikas, – tas secināts pētījumā par 2017. gadu. Salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, situācija pat mazliet pasliktinājusies.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Jānis Endzinš
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs

Mēs redzam, ka mēs faktiski muļļājamies ap tiem 20% uz vietas. Tas savukārt nozīmē, ka pilnīgi noteikti mums ir jāskatās uz šo ēnu ekonomikas parādību citām acīm un jādara kaut kas pilnīgi savādāks.

Latvijā saglabājusies arī lielākā ēnu ekonomika Baltijā, lai gan starpība vairs nav tik grandioza kā dažus gadus iepriekš. Ja Latvijā ekonomikas pelēkā zona veido 22% no kopējās ekonomikas, tad Lietuvā un Igaunijā – 18%. Arnis Sauka, kurš jau vairākus gadus pēc kārtas veic pētījumus par Baltijas valstīm, norāda, – loģiski būtu, ja pie pašreizējajiem labajiem ekonomikas izaugsmes tempiem, ēnu ekonomika mazinātos, taču tā nenotiek. Tas nozīmē, ka ir problēma.

Arnis Sauka
pētījuma autors, “SSE Riga” asociētais profesors

Viens no izskaidrojumiem, – pietiekoši liela skaidrās naudas aprite un nelegālās naudas aprite, kas ir barotne “aplokšņu algām”. Mēs runājam par to, kas notiek uz robežām, par korupciju.

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās sastāvdaļas ir aplokšņu algas – 45,5%, neuzrādītie ienākumi – 37,2% un neuzrādītie darbinieki – 17,4%. Pētnieks Sauka secinājis, ka Latvijā ekonomikas pelēkās zonas pieaugums bijis saistīts tieši ar aplokšņu algu komponentes palielināšanos. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) tikmēr tam nesteidz piekrist.

Dace Pelēkā
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja

Atšķiras rādītāji pētījumā un VID dati par aplokšņu algām. Mums rādās mazliet cita aina. Mēs redzam, ka šī tendence maksāt “aplokšņu algas” pamazām samazinās.

Vienlaikus Pelēkā atzīst, ka “aplokšņu algas” ir nozīmīgākā problēma saistībā ar nodokļu nemaksāšanu Latvijā. Tuvākajā laikā dienests koncentrēšoties uz pelēkā sektora apkarošanu būvniecības, sabiedriskās ēdināšanas un auto tirdzniecības jomās.

LNT Ziņas jau vēstīja, ka augusi ēnu ekonomika zobārstniecībā, skaistumkopšanā un plastiskajā ķirurģijā.

TOP komentāri

  • DarBiNieks..
    +1 +1 0

    DarBiNieks..

    Tas ir labāk kad maksā aploksnē algu, 1. cilvēks vairāk nopelna 2. cilvēkam kas strādā nav jāmaksā valstij daļu algas pa to ka viņš strādā un saņem algu..
  • s
    0 0 0

    s

    Ja tik daudz iztērēts kārtējai darbības imitācijai,t.s. cīņai ar aplokšnu algām, bet rezultāts-čiks, tad kaut kā jātaisnojas.Vajag pavisam maz-saprotama un sakarīga nodokļu sistēma, samēriga un caurskatāma valsts naudas apgūšana vispirms varas augšējos līmeņos un reāla atbildiba par naudas izklakarēšanu, nevis vainīgā rotācija uz citu amatu.Kad tas notiks, sāksies ēnu ekonomikas noriets visos veidos.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Šī būs klasiska ragū recepte, kuras pamatā izmantosim truša gaļa. Jārēķinās, ka ragū pagatavošana prasīs salīdzinoši ilgu laiku, taču nekā sarežģīta šī ēdiena pagatavošanā nav, un zemāk esošajā video Uģis Veits no ”Gatavo 3” to parādīs.

Lasi vēl