Ventspils ostas pārvaldīšanai valdība atbalsta kompānijas “Ventas osta” dibināšanu

4 komentāri
Ventspils ostas pārvaldīšanai valdība atbalsta kompānijas “Ventas osta” dibināšanu
ŽANETE TERENTJEVA, F64

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rosinājumu dibināt VAS “Ventas osta”, kas nodrošinās Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Kompānijas “Ventas osta” pamatkapitāls būs 35 000 eiro, bet kapitāldaļu turētāja būs SM.

Paredzēts, ka jaundibināmās “Ventas ostas” balsstiesīgās akcijas piederēs valstij un kapitālsabiedrības akcijas nedrīkstēs privatizēt, atsavināt, ieķīlāt un citādi apgrūtināt.

Lasi vēl – Reizniece-Ozola: Lembergam ir jāaiziet no politikas

Ventspils ostas pārņemšanai valsts pārziņā valdība otrdien uzklausīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par valsts akciju sabiedrības dibināšanu Ventspils ostas pārvaldīšanai”, kā arī atbalstīja rīkojuma projektu par “Ventas ostas” dibināšanu, grozījumus Ventspils brīvostas likumā un grozījumus likumā par ostām.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Džineta Innusa sacīja, ka netiks mainīts Ventspils brīvostas juridiskais statuss, kā arī netiks lemts par tās likvidēšanu vai saistību nodošanu “Ventas ostai”.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) piebilda, ka ar likumprojektu paketi tiks sniegta tiesiskā paļāvība tiem uzņēmumiem, kuri vēlas turpināt darbu Ventspils ostā.

Pēc SM skaidrotā, lai nodrošinātu Ventspils brīvostas darbības nepārtrauktību, nekavētu kravu plūsmu un novērstu potenciālās negatīvās sekas uz kravu pārvadājumiem un uz ostā strādājošajiem komersantiem, ir jānodala Ventspils brīvostas pārvalde no ostas kā teritorijas. Izveidojot jaunu valsts kapitālsabiedrību, kura turpmāk nodrošinās Ventspils ostas kā teritorijas kopuma pārvaldīšanu, tiks novērsta ostas un tās pārvaldošās institūcijas saistība ar ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) sankciju subjektiem. Līdz ar to tiks nodrošināta Ventspils ostas darbības nepārtrauktība un pēc iespējas samazinātas sankciju iespējamās negatīvās sekas uz tranzīta sektoru un ekonomiku kopumā.

Ministrijā norāda, ka tiks apzinātas visas Ventspils brīvostas pārvaldes saistības, tostarp ar nomniekiem, pakalpojumu sniedzējiem, kreditoriem, investoriem, valsts un pašvaldības institūcijām, lai noteiktu saistību raksturu, apmēru, pielīgtos apgrūtinājumus.

SM skaidro, ka ir jāveic detalizēts saistību novērtējums, jo Ventspils brīvostas pārvaldei, iespējams, ir noslēgtas un spēkā esošas vienošanās ar juridiskajām personām, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā.

Ventspils brīvostas valdei būs jāveic pilnīgu ostas pārvaldes saistību, mantas un aktīvu apzināšanu, lai piedāvātu valdībai un Ventspils pašvaldībai priekšlikumus tālākām darbībām. Šo uzdevumu izpildē būs jāiesaista Ventspils brīvostas valde, jaunās kapitālsabiedrības valde, kā arī valsts un pašvaldības pārstāvji.

SM norāda, ka ar grozījumiem Ventspils brīvostas likumā netiek mainītas īpašuma tiesības uz ostas teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, līdz ar to ostas pārvalde nodrošinās tās valdījumā nodoto valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldīšanu atbilstoši noteiktajiem ostas darbības mērķiem.

Ventspils brīvostas likuma grozījumos ir noteikts, ka “Ventas osta” pildīs ostas pārvaldnieka funkcijas, būs tiesīga slēgt līgumus ar ostas klientiem, kā arī, savstarpēji vienojoties ar Ventspils brīvostas pārvaldi un ostas klientu, slēgt pārjaunojuma līgumus par saistību uzņemšanos pret ostas klientiem.

Jau ziņots, ka OFAC šogad 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Ventspils mēram Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij”) un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Pēc 2020.gada 8.janvāra jebkādi finansiāli darījumi ar minētajām četrām sankcionētajām juridiskajām personām nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos. Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, lai veiktu maksājumus, kas nepieciešami pamatvajadzību apmierināšanai, proti, pabalsti, pensija, nodokļu, valsts nodevu apmaksa, maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, komunālajiem pakalpojumiem, atlīdzība par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem u.c.

Turklāt sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs vai kuros viņš minēts kā patiesais labuma guvējs.

Valsts iestādes un juristi iesaka darījumos izvairīties no sadarbības ar sankciju sarakstā iekļautām personām un struktūrām. Sadarbojoties ar OFAC sankcionētām personām pastāv risks tikt pakļautam OFAC sekundārajām sankcijām vai citiem ierobežojumiem, piemēram, var tik uzlikts liegums veikt transakcijas ASV dolāros, ieceļošanas aizliegums ASV u.tml.