Vēlas celt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem

8 komentāri
Vēlas celt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem
JĀNIS SALIŅŠ, F64

Saeimas deputāti spraigās diskusijās šonedēļ tā arī nespēja vienoties par akcīzes nodokļa celšanu saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, taču darbs pie tā sauktā limonādes nodokļa atkal atsāksies septembra sākumā.

Iecerēts ieviest trīspakāpju nodokli atkarībā no cukura daudzuma dzērienā. Politiķi cer, ka tas motivēšot arī uzņēmēju pievērsties veselīgāku bezalkoholisko dzērienu ražošanai.

Akcīzes nodokļa pacelšanas mērķis ir padarīt bezalkoholiskos saldinātos dzērienus veikalos tik dārgus, lai iedzīvotāji, sevišķi bērni un jaunieši, tos pirktu pēc iespējas retāk. Saldie dzērieni – ne tikai gāzētie, bet arī sulas un kvass, esot būtisks faktors cilvēku uzresnēšanai kompleksā ar neveselīgu ēdienu un mazkustīgu dzīvesveidu. Slimību profilakses un kontroles centra ievāktie dati no Latvijas skolām esot satraucoši – 90% bērnu nedēļā lieto saldinātos dzērienus.

Daiga Grīnberga
Slimību profilakses un kontroles centra datu analīzes nodaļas vecākā speciāliste

Septiņgadīgie bērni piektā daļa ir ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos. Ja mēs mēram un skatāmies deviņgadīgos bērnus, tad tur jau ir ceturtā daļa no visas populācijas ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos. Tas ir viens solis, bet tas ir ļoti būtisks solis šī akcīzes celšana saldinātajiem dzērieniem.

Liekā svara un aptaukošanās problēma skolēniem Latvijā jau esot tik izplatīta, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā svara korekcijas programmā brīvu vietu vairs nav līdz pat gada beigām. Arvien biežāk arī ekstrēmo gadījumu, piemēram, deviņgadīgai meitenei, kuras svaram būtu jābūt 35 kilogrami, ir 70. Desmitgadīgam puikam normāli vajadzētu būt 40 kilogramiem, taču ir 108.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Olga Ļubina norāda: “Jau nav retums, ka 10 vai 12 gadu vecumā bērnam ir aptaukojusies akna, un tad attiecīgi, ja mums ir bērns ar šādām diagnozēm, valstij vajadzēs daudz vairāk naudas, lai viņu jau kā pieaugušo ārstētu.”

“Nākotnē mēs varam gaidīt jaunus sirds un asinsvadu slimniekus, cukura diabēta slimniekus un citas neinfekciju slimības, kas ir saistītas ar ķermeņa lieko masu un aptaukošanos,” bilst Grīnberga.

Par sabiedrības veselību atbildīgie aicina pievērst uzmanību produktu etiķetēm un ikdienā nelietot saldinātos dzērienus, kuros cukurs ir virs pieciem gramiem.

Olga Ļubina
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste

Viens no saldinātajiem dzērieniem var saturēt līdz pat deviņām un desmit tējkarotītēm cukura uz puslitru. Vai mēs paši sev pieliktu tādu daudzumu apzināti – diez vai.

Uztura speciāliste uzsver – vajag vērsties ne tikai pret saldinātajaiem dzērieniem, bet arī saldinātajiem piena produktiem, kuros cukura un mākslīgo cukuru apjoms ir pat lielāks nekā dzērienos.

“Jogurti dažādi, biezpiena sieriņi un tāda tipa produkti, tāpēc es domāju, ka tas nākamais solis varētu būt vai nu piemērot akcīzes nodokli vai arī atdalīt produktu grupas ar pievienotu vai bez pievienotā cukura,” pauž Ļubina.

Saeimas diskusijās iestrēgušais priekšlikums grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” paredz bezalkoholiskajiem dzērieniem piemērot trīspakāpju akcīzi atkarībā no cukura daudzuma – līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem, no pieciem līdz astoņiem gramiem un virs astoņiem gramiem cukura.

Latvijas Pārtikas Uzņēmumu federācija uzskata tas pamatīgas problēmas radīs Valsts ieņēmumu dienestam, jo izkontrolēt cukura līmeņa dzērienos sasaisti ar nodokļa nomaksu būšot sarežģīti. Arī dzērienu ražotāji pretojas iecerei.

Pēteris Liniņš
Latvijas Pārtikas Uzņēmumu federācijas jurists

Šādas iniciatīvas ir klajā pretrunā ar daudzreiz sniegtajiem solījumiem uzņēmējiem veidot pārredzamu nodokļu politiku. Tas nozīmētu, ka Latvijā bezalkoholiskajiem dzērieniem būtu augstāka akcīze nekā zemākā alkoholisko dzērienu akcīzes likme.

Tad, piemēram, pudele kvasa maksātu dārgāk nekā alus. Turklāt esošajā likuma grozījumu piedāvājumā varētu rasties situācija, ka par dzērienu, kurā ir cukurs, jāmaksā lielāks akcīzes nodoklis nekā par dzērienu, kuram ir mākslīgie saldinātāji. Eiropas Savienībā esot tikai piecas valstis, kur saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem ir akcīzes nodoklis.