Valsts varētu daļēji segt algu izmaksu uzņēmumos

1 komentārs
Valsts varētu daļēji segt algu izmaksu uzņēmumos
SIPA / SCANPIX

Pirmdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam konceptuāli vienojusies par daļēju algu izmaksu kompensāciju uzņēmējiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Lai arī patlaban nav zināmas šā atbalsta instrumenta detaļas, tomēr iecerēts, ka tas būs pieejams laika posmā, kad uzņēmumi pārtrauks dīkstāvi. Paredzams, ka šo atbalsta instrumentu palīdzēs izstrādāt valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

“Ņemot vērā, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām joprojām turpināsies Covid-19 pandēmijas radītā negatīvā ietekme, un uzņēmumi vēl nebūs atguvuši spēju darboties ar iepriekšējo jaudu, tāpēc jau pašlaik tiek strādāts pie citiem atbalsta instrumentiem, lai sekmētu nodarbinātību,” skaidroja ministrijā.

FM norādīja, ka vairāki ministri konceptuāli ir vienojušies par atbalsta nodrošināšanu tiem nodarbinātajiem, kas turpina strādāt, taču dara to samazinātā apmērā un vienlaikus to darbs ir svarīgs uzņēmuma darbībai ilgtermiņā, izstrādājot daļēju algu izmaksu kompensācijas mehānismu. “Šis instruments nodrošinātu iespēju saglabāt darba attiecības tajos periodos, kad samazinās darba devēja iespējas piedāvāt darbu un ir finansiālas vai ar ražošanu saistītas grūtības,” norādīja FM.

Vienlaikus strādājot pie šī atbalsta instrumenta, darba grupas ieskatā, būtu jāievieš darbaspēka kvalifikācijas pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumi personām, kuras ir zaudējušas darbu vai atrodas dīkstāvē.

FM norādīja, ka dīkstāves pabalsts ir terminēts, proti, īslaicīgs atbalsts krīzes laikā, un šobrīd tiek attīstīti vairāki scenāriji izejai no šīs krīzes, tai skaitā apsverot iespējas ieviest iepriekš minēto risinājumu. Finanšu, ekonomikas un labklājības ministri ir vienojušies, ka jau šonedēļ ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) vadītajā darba grupā tiks izskatīts šis priekšlikums.

“Strādājot pie šī instrumenta, svarīgi ir izvērtēt arī visas iespējas, lai izmantotu Eiropas Savienības (ES) atbalsta instrumentu “SURE” bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā. Atbalsts ir aizdevums dalībvalstij. Kopējais apjoms no šī instrumenta, kas pieejams ES dalībvalstīm, ir 100 miljardi eiro. Instrumentu administrē Eiropas Komisija, kas finansējumu iegūs, aizņemoties finanšu tirgos. Šo aizdevumu garantēs ES dalībvalstu sniegtās garantijas,” norādīja FM.

Aktuālākās ziņas, datus un faktus par Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē lasi ŠEIT!

LETA jau vēstīja, ka iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka subsidēt darbavietas jeb ieviest daļēju dīkstāves pabalstu liedz šo pabalstu izmaksas kontroles problēmas.

Pēc finanšu ministra teiktā, viņš ir iepazinies ar priekšlikumiem Covid-19 krīzes laikā līdzās dīkstāves pabalstiem ieviest arī daļēju dīkstāves pabalstu, kas tiktu izmaksāts strādājošam uzņēmumam, kam krīzes dēļ samazinājies apgrozījums, bet kurš neatrodas dīkstāvē. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā nevar ieviest daļēju dīkstāves pabalstu, ir tā izmaksas kontrole.

“Jebkurai palīdzībai, ko sniedz valsts, ir jābūt izkontrolējamai. Viens vai divi krāpšanās gadījumi [ar daļēju dīkstāves pabalstu izmaksu] var nest lielu skādi un raisīt sabiedrībā neticību valsts palīdzības sniegšanai. Tāpēc tika dota priekšroka dīkstāves pabalstu izmaksai, kas tiek izmaksāta darba ņēmējam, nevis konkrēta summa pārskaitīta uzņēmumam. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka jau tagad uzņēmēji prasa darbiniekiem dalīties ar dīkstāves pabalstu,” norādīja Reirs.

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā līdz 9. jūnijam ir izsludināta ārkārtējā situācija.