Valsts varētu centralizēti piedzīt zaudējumus no būvniekiem karteļa lietā

1 komentārs

Skaļā būvnieku karteļa lieta 31. augustā Saeimas dienaskārtībā – deputāti vēlējās saprast, ko valdība plāno darīt tālāk, vēsta TV3 Ziņas.

Šomēnes Konkurences padome paziņoja par līdz šim skaļāko konkurences noteikumu pārkāpumu – desmit būvnieku karteli, kas iesaistīti vismaz 70 iepirkumu par kopējo līgumsummu gandrīz 700 miljonu eiro. Kartelī vienošanās bijusi par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Mežaparka lielā estrāde, simboliski pat ēka Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam, kas arī izmeklēja būvnieku karteli, bet krimināllietu izbeidza, neatklājot kukuļošanu.

Karteļa dēļ pamats runāt par gan sadārdzinātiem iepirkumiem, gan zaudētu Eiropas Savienības (ES) finansējumu projektos. Premjers uzdeva ministrijām izvērtēt, kādas ir iespējamās sekas.

Skaidroties par to, kā būvnieku kartelis varētu atsaukties uz valsts budžetu investīciju projektiem, valstī šodien, 31. augustā, atbildīgās valdības komisijas bija uzsauktas uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra lēš, ka fondu projektos varētu ieturēt vai atprasīt vismaz 18,6 miljonus eiro. Ja atklāsies, ka pārkāpumos iesaistīts arī pasūtītājs, šī summa var būtiski pieaugt. Zaudēto naudu pēc tam regresa kārtībā varēs mēģināt piedzīt būvniekiem. Ministrijas strādā pie risinājuma, lai to potenciāli varētu darīt centralizēti, nevis katram pasūtītājam atsevišķi.

“Tādas tiesu prakses nav. Pirmo reizi valstī tāda lieta ir nākusi gaismā. Subjektīvi raugoties, tā nav vienīgā būvniecība. Ko mēs darām ar šiem publiskajiem iepirkumiem, kur mēs neesam pasargāti,” norādīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

“Droši vien tas ir efektīvākais variants. Skaidrs, ka vairāki projekti iekrīt ne tik lielās pašvaldībās. Lai pareizi vērstos par zaudējumiem, nepieciešamas gan zināšanas gan pieredze,” teica Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Finanšu ministrija sēdē informēja, ka patlaban nevērtē, vai būvnieku kartelim varētu būt ietekme uz valsts vai pašvaldību budžetu, jo pagaidām turpinās darbs pie skaidras metodoloģijas, kā to darīt. Ministriju gan kritizēja par šādu pasivitāti.

“Mēs gribēsim tomēr vismaz kaut kādus provizoriskus aprēķinus no Finanšu ministrijas. Šis tomēr ir liels atklājums, un skaidrs, ka tas ietekmēs gan valsts budžetu, gan Eiropas fondu finansējumu,” pauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (JKP).

Arī pašvaldības cer uz aktīvāku valsts rīcību, lai tās zinātu, ko, piemēram, darīt ar jau sāktajiem būvprojektiem, ja tajos iesaistīts kāds no karteļa uzņēmumiem vai ja pēkšņi pārraujas naudas plūsma.

“Ļoti aicinātu Finanšu ministriju nenorobežoties un ļoti iesaistītais šajā procesā, saprotot, ka ietekme pašvaldībām no šā karteļa stāsta ir vistiešākā,” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane.

“Paldies par tādu ceļamaizi no Pašvaldību savienības. Tūlīt mēs pie šiem jautājumiem strādāsim,” sacīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs.

Saeimas Publisko izdevumu komisija grasās atgriezties pie karteļa lietas septembra beigās, kad būs zināms, cik būvnieku Konkurences padomes lēmumu pārsūdzējuši.

1 komentārs