Valsts budžetā ārkārtas izdevumiem atlikusi aptuveni puse no šogad atvēlētā. Kam tērēti līdzekļi?

2 komentāri

Visās valdības sēdēs, kas notikušas kopš jūlija sākuma, pieņemti lēmumi par naudas piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kam šogad atvēlēti vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Valsts maku neplānoti patukšojis, piemēram, Āfrikas cūku mēra uzliesmojums un mežu ugunsgrēki. Taču Finanšu ministrijas ieskatā, pieprasījumu pamatojums nereti ir arī apšaubāms.

Arī šonedēļ pieņemti lēmumi piešķirt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 300 000 eiro atvēlēti, lai Latvija veiktu iemaksas Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Trasta fondā Āfrikai. Tas izveidots, lai censtos mazināt bēgļu straumes. Naudu fondā Latvija iemaksā tāpēc, ka nevēlas palielināt uzņemamo bēgļu skaitu.

Savukārt 38 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti Ārlietu ministrijai, kas atsaukusies Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumam visā ES rīkot diskusijas ar iedzīvotājiem par Eiropas nākotni. Ministrijas pārstāvis skaidro, ka ārlietu resoram nav bijis liekas naudas diskusiju rīkošanai.

Gints Jegermanis
Ārlietu ministrijas preses sekretārs

Pagājušajā gadā tika plānots šī gada budžets, kur katra pozīcija bija rūpīgi apsvērta. Un šī Francijas prezidenta iniciatīva faktiski tika apspriesta tikai šī gada sākumā. Līdz ar to mūsu budžetā šādas naudas nebija.

Naudu Ārlietu ministrijai valdība piešķīrusi par spīti Finanšu ministrijas iebildumiem. Kā LNT Ziņām norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), 38 000 bija jāspēj atrast Ārlietu ministrijas 67 miljonu budžetā.

Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre (ZZS)

Parasti tādas informācijas kampaņas jau plāno laikus, nevis gada otrajā pusē. Tas ir viens. Un otrs, tā tiešām nav tik liela summa, lai neatrastu iekšējos resursos. Bet galu galā valdība var lemt, vai šim pasākumam līdzekļus piešķirt vai nē.

Finanšu ministres pieredze liecina, ka ministrijas nereti prasa piešķirt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ar apšaubāmu pamatojumu.

Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre (ZZS)

Tādi ir diezgan daudzi gadījumi. Bet tas daļēji arī ir izskaidrojams tādēļ, ka tad, kad veido budžetu, tad, protams, nevar apmierināt visu ministriju visas prasības. Tad atsevišķas lietas vēl mēģina gada laikā pieprasīt finansēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Līdz šim dārgākais neparedzētais gadījums šogad bijusi gandrīz pusotra miljona atvēlēšana skolotāju prēmēšanai 88 pašvaldībās, kuras reformē skolu tīklu.

Kopumā neparedzētiem gadījumiem valsts budžetā tika atvēlēti 43,5 miljoni, no kuriem pāri palikusi aptuveni puse – gandrīz 23 miljoni. Bet dažādās saskaņošanas stadijās vēl ir pieprasījumi par 6,6 miljoniem.

Ja līdz gada beigām būs jāiztiek ar aptuveni 16 miljoniem, tas ir pietiekami daudz. Tā lēš Finanšu ministrijā, taču ar atrunu – ja vien nebūs nekādas lielas, neparedzētas lietas, kuras mēs šobrīd nevaram prognozēt.

 

2 komentāri