12 komentāri

Kā izraut valsti no ēnu ekonomikas. Par to piektdien saspringtā gaisotnē vairākas stundas diskutēja atbildīgie dienesti – Ekonomikas policija, Ekonomikas ministrija un Valsts ieņēmumu dienests. Kamēr likumsargi ir gandarīti, ka šogad izdevies budžetā atgūt vismaz 30 miljonus no atmazgātās naudas, uzņēmēji ir dusmīgi – kopš neatkarības atjaunošanas aiz restēm par ekonomiskajiem noziegumiem nonākuši vien ap 10 cilvēku.

Viens no rādītājiem, kas var norādīt uz pelēkās ekonomikas patiesajiem apmēriem, ir bankomātos ieskaitītās naudas kopējais apjoms. Aploksnē saņemto naudu darbinieki jau algas dienā steidz ieskaitīt savā kontā. Pērn bankomātos iemaksāta milzu summa –  2,6 miljardi eiro. Ēnu ekonomika stabili turas 18% līmenī, atzīst ekonomikas ministrs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Tie, kas vēlas izrauties no ēnu ekonomikas, redz, ka ir jākonkurē ar tiem, kuri nemaksā nodokļus, un īsti līdz galam viņu noķert nevar. Mums liekas, ka rezultātam jābūt efektīvākam nekā šobrīd,” saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Un te ir darbs likumsargiem. Ekonomikas policija stāsta, ka viņu darba rezultātā šogad no ekonomikas noziegumu veicējiem valstij izdevies atgūt 30 miljonus eiro. Tiek piesaukta slaveno maksātnespējas administratoru aizturēšana, vairāku skaļu lietu uzsākšana. Tomēr gadiem ilgi lielie blēži varējuši justies ērti, iedzenot dziļas saknes valsts sistēmā.

“Visas neatkarības laikā, varbūt līdz 10 cilvēkiem saistībā ar to saņēmuši cietumsodus. Ja zinām, ka sods nebūs bargs, tad arī motivācija slēpties daudz lielāka,” saka LTRK vadītājs Jānis Endziņš.

Policija atzīst, ka būs bezspēcīga tik ilgi, kamēr valstī finanšu krāpšanās tiks uzskatīta teju par goda lietu. “Sabiedrībā ir augsts tolerances līmenis attiecībā pret ekonomiskajiem noziegumiem. Pieprasījums rada piedāvājumu. Sodu politika arī jāmaina – tiek strādāts ar Tieslietu ministriju. Izdosies sasniegt rezultātus,” teic Ekonomikas policijas priekšnieks Pēteris Bauska.

Ārvalstu Investoru padome aprēķinājusi, ka ļaunprātīgas maksātnespējas procesa dēļ Latvijas tautsaimniecība ir zaudējusi 665 miljonus eiro. Prognozes ir dramatiskas – nākamajos 10 gados šie zaudējumi varētu pārsniegt 850 miljonus eiro.

TOP komentāri

  • Edgars Egliens
    +2 +2 0

    Edgars Egliens

    ja tava alga ir 380 tad pēc VID kaukulatora sanāk kad valsts kasē nonāk 194,32eur no viena cilvēka mēnesī. valsts aparāta un ierēdņu, apzinātā vai neapzinātā, darbības vai bezdarbības rezultātā, Latviju ir pametuši 400 000 cilvēku. tad sanāk kad valstij katru mēnesi ir zaudējumi vairāk kā 77 miļioni, un gadā tie jau ir 924 miļioni
  • Daiga Siliņa
  • Olga Kononova
    +2 +2 0

    Olga Kononova

    Nu,tur jau jārevidē likumdošanu,kas lielos izlaupītājus tā glābj!!!!!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā!

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā!

Vai Latvija varētu kļūt par velo zemi līdzīgi kā Nīderlande? Vai pie mums maz iespējams braukt ar riteni visu gadu? Un kā komfortabli ierasties savā birojā, ja esi minies uz darbu ar riteni ziemā?

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

2018. gads make-up pasaulē mirdz vēl spožāk nekā iepriekšējais. Tendenču virsotnēs gozējas metālisks spīdums, gliteri un pat uz ādas uzlīmējami akmentiņi, ļaujot mums uzmirdzēt kā dārgakmeņiem. Ja ar mirdzumu un spīdumu jau esam pazīstamas kopš pagājušā gada, tad viena toņa acu ēnas, izteikti kuplas skropstas un citas aktuālākās tendences vēl jāiepazīst. Esi gatava jauniem skaistuma piedzīvojumiem? Iepazīsties ar 10 interesantākajām grima tendencēm šajā gadā!

Lasi vēl