Valdības pieteiktajā finanšu sektora “kapitālajā remontā” amatus varētu zaudēt FKTK vadītāji

0 Komentāru

Ministru prezidents jau pirms kāda laiciņa pieteica tā dēvēto Latvijas finanšu sektora “kapitālo remontu”. Otrdien, 26. martā, valdībā arī pieņemti vairāki lēmumi, kas rāda to, kā šis “remonts” notiks.

Lai labāk spētu “izķert” netīrās naudas darījumus, iecerēts būtiski pārveidot finanšu sistēmas uzraudzību. Izmaiņu dēļ amatus varētu zaudēt pašreizējie banku uzraugi.

Finanšu sektora “kapitālais remonts” pirms mēneša no premjera puses tika pieteikts ar ļoti skaļiem paziņojumiem – “sienu špaktelēšana vairs nelīdzēšot, māja jāpārbūvē no jauna”.

Valdība otrdien atbalstīja vairākus likumprojektus, kas paredz būtiskas izmaiņas finanšu sektora uzraudzībā, lai tajā nebūtu netīras naudas. Tā dēvēto kontroles dienestu paredzēts pārsaukt par Finanšu izlūkošanas dienestu, vienlaikus pilnveidojot ziņošanas kārtību tam. Tāpat paredzēts novērst nepatiesu ziņu sniegšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem.

“Mēs Latvijā panāksim labu vidi investīcijām, lai mums būtu stabila ekonomikas attīstība,” tā norāda ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Būtiskas izmaiņas skars arī galveno banku uzraugu – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Tiks paplašinātas tās funkcijas un mainīta institūcijas vadības izraudzīšanās kārtība.

Līdz šim komisijas padomes priekšsēdētāju un vietnieku apstiprināšanai Saeimā virzīja finanšu ministrs kopā ar Latvijas Bankas prezidentu. Turpmāk iecerēts, ka kandidātus Saeimai rekomendēs valdība pēc atklāta konkursa. Šīm amatpersonām paredzēti arī pilnvaru termiņa ierobežojumi.

Ņemot vērā plašās izmaiņas, valdība sagaida, ka jau no šā gada oktobra banku uzraugam būs jaunapstiprināta vadība. Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) gan noliedz, ka daļa no nozares “kapitālā remonta” ir banku uzrauga vadības maiņa.

“Tiek mainītas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas, tāpēc nepieciešams papildu mandāts vadībai. Arī esošajiem padomes locekļiem būs iespējas piedalīties konkursā,” norādīja Reirs.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), atbildot, vai nav bažu par prasību celšanu pret valsti no pašreizējiem komisijas padomes locekļiem, norādīja, ka likumdevējam ir tiesības sabiedrības interesēs mainīt regulējumu.

“Mēs sniegsim pamatojumu, kāpēc šajā gadījumā sabiedrības interesēs būtu šāda – zināmā mērā – tiesību ierobežošana, uz kurām, iespējams, bija paļāvies jebkurš darbinieks,” pauda Bordāns.

Tikmēr Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Putniņš TV3 Ziņām uzsvēra, ka viņa pilnvaras ir spēkā līdz 2022. gadam un pašlaik neplāno piedalīties konkursā, ja tāds notiktu.

Par iecerētajām izmaiņām gala vārds jāsaka Saeimai. Plānots, ka likumi stāsies spēkā no maija.

0 Komentāru