Valdība neizmanto pirmpirkuma tiesības, lai iegūtu papildu akcijas Inčukalna gāzes krātuves operatorā “Conexus”

3 komentāri

Latvijā jauns investors. Japānas kompānija “Marubeni” iegādājusies akcijas Inčukalna gāzes krātuves saimniekā “Conexus”. Valstij uz šīm daļām gan bija pirmpirkuma tiesības, taču tās iegādātas netika.

“Conexus Baltic Grid” ir Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators. Attiecīgi saimnieko Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un atbild pār maģistrālajiem gāzesvadiem, kas Latviju savieno ar Krieviju, Lietuvu un Igauniju.

“Conexus” lielākie īpašnieki ir Latvijas uzņēmums “Augstsprieguma tīkls”, Krievijas energomilzis “Gazprom” un fonds “Marguerite Gas”.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija “Conexus” sertificēja ar nosacījumu, ka līdz pērnā gada nogalei “Gazprom” bija jāpārdod savas daļas uzņēmumā, savukārt “Marguerite” fondam jāizbeidz vienlaicīgā dalība “Conexus” un tirgotājā “Latvijas gāze”.

Fonds izvēlējies saglabāt daļas “Latvijas gāzē”, un valdība vakar atļāva “Marguerite” pārdot savas “Conexus” akcijas Japānas kompānijas “Marubeni” fondam, kas investē infrastruktūrā Eiropā. Valstij uz “Conexus” daļām bija pirmpirkuma tiesības, taču tās netika izmantotas. Šis esot vēsturiski lielākais Japānas ieguldījums Latvijā.

“Investīcijas šeit kā pirmās (šāda apmēra) varētu būt kā vārti turpmākām investīcijām un sadarbībai ar Japānu. To mēs valdības ietvarā arī papildus ņēmām vērtējumā,” norāda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

“Tas ir pozitīvs solis, un, iespējams, to veicināja Latvijas paveiktais kopā ar Baltijas valstu partneriem un Somiju, lai veidotu vienoto tirgu. Gribētos cerēt, ka investors to ir novērtējis kā potenciālu investīciju reģionā,” tikmēr TV3 Ziņām norāda Latvijas Elektroenerģētiķu asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

Joprojām aktuāls ir jautājums, kas notiek ar “Gazprom” daļām uzņēmumā “Conexus”.  Krievijas kompānija decembra beigās piedāvāja akcijas izsolē, neoficiāla informācija liecina, ka tajā varētu būt uzvarējis kāds starptautisks fonds. Vai uz tām valsts varētu izmantot pirmpirkuma tiesības, vēl nav zināms.

“Tieši kā ir notikusi izsole, kādi ir dokumenti, ir vai nav drošības risks. Velns slēpjas detaļās, tas ir jāvērtē kopumā,” uzskata ekonomikas ministrs.

Lai gan “Conexus” sertifikācijas nosacījumu termiņi nav ievēroti, sabiedrisko pakalpojumu regulators vēl neķeras pie soda sankcijām.

Aprīlī regulators plāno lemt, vai ļaut “Conexus” sertifikācijas nosacījumus izpildīt līdz jūnija beigām.

3 komentāri