Valdība atbalsta 2021.gada budžeta projektu ar 1,2 miljardu eiro deficītu

1 komentārs
Valdība atbalsta 2021.gada budžeta projektu ar 1,2 miljardu eiro deficītu
EDIJS PĀLENS, LETA

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2021.gada budžeta projektu, kas paredz budžeta deficītu 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,2 miljardu eiro apmērā.

No likumprojekta par valsts budžetu 2021.gadam izriet, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 9,579 miljardi eiro, kas ir par 328 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada budžetā.

Savukārt nākamā gada budžeta izdevumi prognozēti 10,758 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar šī gada budžetu, ir par 744 miljoniem eiro vairāk.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēts, ka valsts budžeta izdevumi 2022.gadā būs 9,27 miljardi eiro, bet 2023.gadā – 9,17 miljardi eiro.

IKP faktiskajās cenās prognoze 2021.gadam ir 30,02 miljardu eiro apmērā. Likumprojektā arī noteikts, ka 2021.gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 3,9% no IKP.

Maksimālais valsts parāds 2021.gada beigās noteikts 14,44 miljardu eiro apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums paredzēts 268,12 miljonu eiro apmērā.

Tāpat likumprojektā noteikts, ka 75% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem nonāks pašvaldību budžetā, bet 25% – valsts budžetā. Prognozēts, ka IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos būs 1,34 miljardi eiro.

Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām būs 405,08 miljoni eiro, kas galvenokārt tiks novirzīti pedagogu darba samaksai. Valsts budžeta dotācija pašvaldībām būs 199,34 miljonu eiro, tai skaitā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 198,68 miljonu eiro apmērā.

2021.gada budžeta likumprojektā arī paredzēts, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniegs 5960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro.

Likumprojektā arī paredzēta valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamā daļa. AS “Latvenergo” valsts pamatbudžeta ieņēmumos nākamgad no 2020.gadā gūtās peļņas būs jāieskaita ne mazāk kā 98,24 miljoni eiro, AS “Latvijas valsts meži” – ne mazāk kā 90,49 miljoni eiro, bet AS “Augstsprieguma tīkls” – ne mazāk kā 2,71 miljons eiro.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā noteiks, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2021., 2022. un 2023.gadam ir 0,1% no IKP.

Balstoties uz Finanšu ministrijas šā gada jūnijā izstrādātā makroekonomiskās attīstības scenārija, tiek pieņemts, ka Covid-19 pandēmija šā gada pirmajā pusē tiek ierobežota un pēc tam ekonomiskā aktivitāte pasaulē un Latvijā pakāpeniski atjaunojas. Scenārijs paredz, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par 7%, nākamajos gados ekonomikas izaugsmei pakāpeniski atjaunojoties un IKP pieaugumam 2021.gadā veidojot 5,1%, savukārt 2022.gadā un 2023.gadā 3,1% apmērā.

Gada vidējā inflācija 2020.gadā prognozēta 0,2% un 2021.gadā 1,2% līmenī, nākamajos divos gados patēriņa cenu pieaugumam atjaunojoties 2% līmenī. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu pieaugs līdz 10,5%. Savukārt 2021.gadā un 2022.gadā, ekonomikas izaugsmei atjaunojoties, nodarbināto skaits nedaudz palielināsies, līdz 2023.gadam stabilizējoties 883 000 līmenī, bet bezdarba līmenis 2021.gadā pazemināsies līdz 9,8%.

Budžeta ietvara likuma projektā ir noteikts maksimāli pieļaujamais strukturālais deficīts katram no ietvara likuma gadiem – 2021.gadā tas ir 2,1% no IKP, 2022.gadā 1,1% no IKP un tas būtiski pārsniedz to, kas būtu pieļaujams parastos ekonomiskos apstākļos un ir pamatots ar pandēmijas izraisītajiem ārkārtas apstākļiem un tās ekonomisko ietekmi uz turpmākajiem diviem gadiem.

Savukārt 2023.gadā tiek plānots pilnībā atgriezties pie ierastās Fiskālās disciplīnas likumā noteiktā maksimāli pieļaujamā strukturālā deficīta 0,5% no IKP apmērā ievērošanas. Vispārējās valdības parāds, kas 2020.gadā pieauga par 10,4 procenta punktiem un sasniedza 47,3% no IKP, turpmākajos gados samazināsies un sasniegs 44,8% no IKP 2023.gadā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) trešdien, 14.oktobrī, 2021.gada budžeta likumprojektu iesniegs Saeimā, kurai būs jāpieņem gala lēmums par nākamā gada budžetu.