Valdība aicina pašvaldības naudu skolu un sporta būvju celtniecībai aizņemties atbildīgāk

0 Komentāru

Pirmdien, 5. martā, starp ministriem un pašvaldību pārstāvjiem izcēlās strīds par pašvaldību iespējām aizņemties, lai celtu un remontētu dažādas sabiedriski nozīmīgas ēkas.

Piemēram, izglītības iestādes, sporta būves un mūzikas skolas. Valdībā uzskata, ka līdz šim tas noticis diezgan bezatbildīgi. Daudzas pašvaldības joprojām maksā kredītus par uzceltām ēkām, kas patlaban stāv tukšas. Tādēļ būtu jāievieš stingrāki aizņemšanās nosacījumi. Vietvaras tam nepiekrīt.

Šogad būvniecības un dažādi remontdarbi tieši izglītības jomā ir ieplānoti lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Tostarp ārkārtas situāciju novēršanai skolās un sporta būvēs. Taču valdībai un vietvarām atšķiras viedokļi, kā to visu finansēt.

Finanšu ministrija vēlas mainīt nosacījumus, kā pašvaldības drīkst aizņemties. Paredzot, ka aizņēmuma saņemšanai tām pašām no sava budžeta jārod līdzfinansējums 25% apmērā. Līdz šim tāda vienošanās nepastāvēja un vietvaras uzskata, ka tā ne vien apdraudēs jau uzsāktos projektus, bet neļaus uzsākt jaunus. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences un iedzīvotāju pārcelšanos uz lielajām pilsētām vai Pierīgu, virkne pašvaldību neesot spējīgas saviem spēkiem nodrošināt bērniem vietu izglītības iestādēs.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis norāda: “Pierīgas jautājumi, piemēram, Ķekavas novads, kur bērnu skaits pieaudzis par 61%. Ja aptur finansējumu, vai ja nepieciešams līdzfinansējums, tad pēc gada, diviem, trijiem, šiem bērniem nav, kur mācīties.”

Finanšu ministrija gan aprēķinājusi, – ja pašvaldība nevar veikt līdzfinansējumu, tad tā arī nebūs spējīga novirzīt līdzekļus ēku uzturēšanai. Turklāt jaunie aizņemšanās nosacījumi liks pašvaldībām atbildīgāk izvērtēt, vai vērts ieguldīt līdzekļus atsevišķās skolās.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) pauž: “Tas ir ļoti pamatots līdzfinansējums, lai pašvaldības izvērtētu savus būvobjektus, lai nav tā, ka stāv būves tukšas, bet pēc tam, kas ar viņām notiks, nav nekādas daļas. Ir īpašumi, kuros nekas nenotiek, bet pašvaldības turpina maksāt kredītus, un mēs negribam pieļaut tādu situāciju.”

Savukārt Kaminskis akcentēja: “Šīs ir emocionālās lietas, man patīk runāt par katru konkrētu gadījumu. Ja mēs šogad spēsim runāt par katru konkrētu gadījumu, tad nevienam neienāks prātā šādā veidā runāt par vispārīgām lietām.”

Tā kā šā gada valsts budžets joprojām nav pieņemts, bet tas jādara strauji, valdība pašvaldībām piedāvāja kompromisu. Tās tikai vēl šogad drīkstēšot aizņemties naudu remontiem bez līdzfinansējuma un tikai tām izglītības iestādēm, kas ir kritiskā stāvoklī. Turklāt nepieciešamību izvērtēšot vairākas ministrijas. Pašvaldības par šo piedāvājumu lems otrdien, 6. martā.
0 Komentāru