Uzņēmēji steidzina politiķus risināt problēmas eksportā

1 komentārs

Darba roku deficīts, ”naudas atmazgāšanas” risku pārbiedēto banku attieksme – šīs un citas problēmas valdību risināt rosina uzņēmēji, jo tās kavē eksporta un visas ekonomikas attīstību. Ceturtdien notika pirmais Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotais Krišjāņa Valdemāra vārdā nosaukts forums, kura laikā pārrunātas sasāpējušās problēmas.

Uzņēmēji, LTRK padomes locekļi vairākiem ministriem, augstākajai ierēdniecībai uzskaitīja sasāpējušas problēmas, kas sāk pārāk traucēt attīstīties eksportam, nerunājot par to, kas to varētu veicināt. Pirmkārt, akūts darba roku trūkums, tai skaitā – vajadzība piesaistīt kvalificētu darbaspēku informācijas tehnoloģiju jomā.

Valdības vadītājs atzina, ka šis iepriekš vairākkārt diskutētais jautājums par gudru imigrācijas politiku atkal varētu tikt likts politiķu dienaskārtībā. “Tas ir ļoti liels izaicinājums. Mēs līdz šim valstī netiekam uz priekšu, jo ir pretrunas starp politiskām partijām, tātad – nekas netiek darīts, mans mērķis ir pārvarēt tās šķietamās pretrunas, jo mums visiem vēl beigās tomēr rūp, ka mūsu valsts ekonomika var turpināt attīstīties,” atzina premjers Krišjānis Kariņš.

Ekonomisti foruma laikā runāja arī skaitļu valodā, un tie nav iepriecinoši – ja nekas netiks darīts, Latvijas ekonomika Eiropas vidējo līmei nekad nesasniegs.

“Ja pilnīgi izbeidzās emigrācija, kas, protams, nenotiks, pienāks klāt tikai 150 000 jaunu cilvēku 10 gadu laikā. Aizies, pensionēsies – 260 000, īstenībā mums nākotnē paredzams tālāka darbaspēka samazināšanās, tas nozīmē – ekonomikas lēnākas izaugsmes tempus, lēnākus tempus konverģencei ar Eiropas ienākumiem, caur to papildu spiediens cilvēkiem – šiem 150 000 nākamajos 10 gados, lielai daļai braukt prom, kas nozīmē, ka mēs esam negatīvā nabadzības spirālē uz leju, nekad nesasniegsim, nepanāksim Eiropu,” sacīja investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Uzņēmējus satrauc arī sadarbība ar ”naudas atmazgāšanas” risku pārbiedētajām bankām. Bankas nosaka apgrūtinošas prasības, neatver vai slēdz kontus pat Latvijā labi zināmiem un cienītiem lieliem uzņēmumiem.

Vēl ministriju pārstāvjiem akcentētas problēmas ar izglītības kvalitāti, kā arī nepieciešamību noteikt skaidrāku un vienotāku Latvijas tēlu.

Šādi forumi gada laikā tiks rīkoti vēl, nākamais veltīts citai tēmai.

Šogad septiņos mēnešos Latvijas eksports sasniedz 7,2 miljardus eiro, kas ir par 0,7% vairāk nekā pirms gada. Galvenās piecas valstis, kur Latvija eksportē, ir Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija, Zviedrija. Dati liecina, ka šogad Latvija visvairāk eksportējusi kokus, mehānismus, elektriskās iekārtas, kā arī metālus, pārtiku, ķīmiskās rūpniecības produktus.