“Swedbank” uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu

1 komentārs

“Swedbank” uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.

“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops aģentūrai LETA skaidroja, ka jaunu studiju un studējošo kredītu ar “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti. Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar “Swedbank” par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus viņš norādīja, ka “Swedbank” ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 – 700 000 eiro.

Bankā atgādināja, ka šī mācību gada sākumā stājās spēkā jauni nosacījumi studiju un studējošā kredītu izsniegšanai ar “Altum” garantiju, kas studentu vidū raisīja ļoti lielu interesi, pārsniedzot plānotās, iepriekšējo gadu statistikā balstītās, prognozes. Dažu mēnešu laikā, kopš “Swedbank” ir sākusi kredītu ar “Altum” garantiju izsniegšanu, parakstīto līgumu skaits par 63% pārsniedz izsniegto kredītu skaitu 2019.gadā. Kopumā “Swedbank” 2020./2021.mācību gadā līdz šim ir izsniegusi 2390 studiju un studējošā kredītus, kas ir par 920 līgumiem vairāk nekā 2019.gadā.

“Lielais pieprasījums pēc studiju un studējošā kredītiem apliecina, ka veiktās izmaiņas likumdošanā ir bijušas veiksmīgas un veicinājušas augstākās izglītības pieejamību plašākam skaitam jauniešu. Ja līdz šim vien retais students izvēlējās studiju maksu segt, līdzekļus aizņemoties, tad šogad jau 16% no visiem imatrikulētajiem studentiem studē pateicoties valsts galvotajam studiju kredītam,” sacīja “Swedbank” Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis.

Viņš arī norādīja, ka vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību ir valsts konkurētspējas un nākotnes izaugsmes pamatā, un tas ir arī viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. “Tāpēc uzskatām, ka šai valsts iniciatīvai būtu nepieciešams sekmīgs turpinājums, rodot nepieciešamo papildu finansējumu programmas turpināšanai. Diemžēl šobrīd valsts finansējuma trūkuma dēļ mums jaunu studiju kredītu līgumu noslēgšanu nākas apturēt,” teica Rūsis.

Pēc bankā vēstītā, visbiežāk studiju un studējošo kredītu kā atbalstu augstākās izglītības ieguvei izvēlējušies jaunieši vecumā no 22 līdz 25 gadiem (73%), ar vidusskolas izglītību (63%). Savukārt katram ceturtajam kredītņēmējam (25%) jau bija viena vai vairākas augstākās izglītības.

No visiem izsniegtajiem kredītiem 6% studentu pieteicās gan studiju, gan studējošā kredītam, taču vairumam atbalsts bija nepieciešams tieši studiju maksas segšanai. Lielākā daļa jeb 45% no visiem izsniegtajiem studiju kredītiem bija no 5000 līdz 10 000 eiro apmērā par visu studiju periodu. Vairāk nekā trešdaļai (37%) studiju izmaksu segšanai bija nepieciešami līdz 5000 eiro, savukārt katram desmitajam – no 10 000 līdz 15 000 eiro. Neliela daļa studentu (5%) izvēlējās apgūt tādas profesijas, kuru kopējā mācību maksa pārsniedz 15 000 eiro. Kopumā vidējā summa, ko studenti šogad aizņēmās studiju izmaksu segšanai, ir 6840 eiro, savukārt kopējā izsniegto kredītu summa līdz 8.novembrim sasniegusi 16,1 miljonu eiro.

To studentu vidū, kuri izvēlējušies studiju kredītu mācību maksas segšanai, populārākie studiju virzieni ir sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (55%), veselības aprūpe un sociālā labklājība (13%), humanitārās zinātnes un māksla (9%), izglītība (8%), kā arī inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (5%).

Savukārt augstskolu topā ierindojas Latvijas Universitāte – vidējā studiju kredīta summa šīs augstskolas studentiem sasniedz 5800 eiro. Seko Rīgas Stradiņa universitāte ar 8800 eiro vidējo studiju kredīta summu, Biznesa augstskola “Turība” – 5400 eiro, kā arī Rīgas Tehniskā universitāte, kur vidējā studiju kredīta summa ir 7100 eiro.

Jaunie nosacījumi, kas stājās spēkā šogad, paredz, ka, piesakoties studiju vai studējošajam kredītam, studentiem vairs nav nepieciešams otrs galvotājs, kas uzņemtos saistības, ja kredītņēmējs nevarētu atmaksāt kredītu, – šo funkciju pilda “Altum”, sniedzot garantiju. Tāpat vairs nav noteikti studiju maksas griesti, kā tas bija līdz šim – maksimālais studiju kredīts pieejams studiju maksas par visu studiju periodu apmērā. Turklāt jaunā sistēma paredz, ka kredītu saņemšanas process ir kļuvis daudz vienkāršāks un ātrāks – topošie studenti kredītam var pieteikties internetbankā.

Iepriekš Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada ieviestais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs.

“IZM apgalvo, ka banka izsniedz un “Altum” garantē studentu kredītus atbilstoši vidēja termiņa budžetā paredzētajam programmas finansējumam. Tomēr, ņemot vērā, ka līdz novembrim noslēgto kredītu līgumu kopsumma par 2,8 miljoniem eiro pārsniedz koncepcijā paredzēto kopējo kredītu līgumu summu, ir secināms, ka studiju un studējošo kredīti tiek izsniegti nekontrolēti. Turklāt IZM piedāvātais papildu finansējums 2020.gadā neatrisina problēmas pēc būtības, bet tikai īstermiņā,” norādīja ministrijā.

FM pārstāvji arī atzīmēja, ka IZM nekavējoties ir jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu, nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvu prasības finanšu politikas jomā.

Pagājušajā gadā Ministru kabinets atbalstīja jauna studiju un studējošo kreditēšanas modeļa ieviešanu, izsniedzot orientējoši 2000 jaunu kredītu gadā ar vidējo kredīta summu 6500 eiro, paredzot kredīta izmaksu četros kalendārajos gados, sākot no 2020.gada un turpinot kredītu dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumos abiem vecākiem. Tādējādi 2020./2021. mācību gadā uzņemto studējošo kreditēšanai riska segums tika paredzēts 13 miljoni eiro. Šobrīd studiju un studējošo kredītus izsniedz tikai “Swedbank”.