“Swedbank”: Būtiski pieaudzis pieprasījums pēc aizdevumiem privātmāju būvniecībai

3 komentāri
“Swedbank”: Būtiski pieaudzis pieprasījums pēc aizdevumiem privātmāju būvniecībai
KASPARS KRAFTS, F64

Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku 2019. gadā, pieprasījums pēc aizdevumiem privātmāju būvniecībai pieaudzis uz pusi, ceturtdien “Swedbank” rīkotajā diskusijā par privātmāju būvniecību sacīja “Swedbank” hipotekārās jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis.

Viņš skaidroja, ka pērn pavasarī un vasaras sākumā Covid-19 ietekmē pieprasījums uz laiku bija samazinājies, bet, ņemot vērā, ka pandēmija nekustamo īpašumu tirgu nav būtiski ietekmējusi, pieprasījums sācis strauji atjaunoties. Īpaši straujš pieprasījuma kāpums pēc aizdevumiem privātmāju būvniecībai vai iegādei novērots kopš šā gada sākuma.

“Aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlas dzīvi privātmājā, nevis dzīvoklī. Pandēmijas ietekmē šī tendence patlaban aktuāla daudzviet pasaulē, taču Latvijā to vēl vairāk veicina fakts, ka privātmāju cenas nereti ir ļoti līdzīgas plašu dzīvokļu cenai Rīgā,” sacīja Dūcis.

Dūcis pastāstīja, ka iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku ne tikai īpašuma iegādei Pierīgā, bet arī reģionos. Pagājušajā gadā “Swedbank” 56% no visiem hipotekārajiem kredītiem mājokļa būvniecībai vai remontam izsniedza Pierīgā, savukārt reģionos un citās pilsētās – 34%, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā. Darījumi ar jau gatavām privātmājām arī pārsvarā notiek Pierīgā (48%) un reģionos un citās pilsētās (42%).

Dūcis informēja, ka vidējā summa, kuru cilvēki pērn aizņēmās privātmājas būvniecībai, bija 125 000 eiro, savukārt privātmāju iegādei – 100 000 eiro, bet reģionos šī summa bija 66 000 eiro robežās.

“Swedbank” finansē ne tikai māju iegādi vai būvniecību, bet arī zemes iegādi. Dūcis skaidroja, ka tad, ja zeme mājas būvniecībai nav iegādāta, klienta līdzfinansējums kredītam būs lielāks – 30% no zemes iegādei un mājas būvniecībai nepieciešamās summas.

Kā galvenos iemeslus, kas traucē hipotekārā aizdevuma saņemšanai reģionos, Dūcis minēja ienākumu apmēru vai arī to necaurspīdīgumu, noskatītā īpašuma vērtības neatbilstību pirkuma cenai, kā arī pirkšanai izvēlēto īpašumu vājo tehnisko stāvokli.

“Banka vēlas, lai īpašums ir apdzīvojams un neietu bojā, tāpēc grib zināt, kā pircējs un aizdevuma ņēmējs to plāno savest kārtībā. Šādos gadījumos var runāt vai nu par lielāku aizdevumu, ietverot arī remonta izmaksas, vai arī par mazo mājokļa aizdevumu līdz 20 000 eiro, ja īpašnieks to plāno savest kārtībā par saviem līdzekļiem, bet īpašums netiks ieķīlāts,” sacīja Dūcis.

Kopumā “Swedbank” novērojusi, ka iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas būvēt, nevis iegādāties jau esošas privātmājas. To ietekmē salīdzinoši zemais piedāvājums, jo kvalitatīvu mājokli iegādāties ir ļoti grūti. Īpaši aktuāli tas ir reģionos.

“Paredzam, ka šī situācija uzlabosies, jo jau pašreiz ir pieejami izdevīgi nosacījumi privātmāju atjaunošanai, kā arī drīzumā privātmāju īpašniekiem, kuru ēkas atrodas reģionos vai to ģimenēs aug trīs un vairāk bērnu, būs iespēja pieteikties valsts atbalsta programmai privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, ko nodrošinās “Altum”,” piebilda Dūcis.

Vidējie ienākumi iedzīvotājiem, kuri iegādājas īpašumu ar hipotekārā kredīta palīdzību, ir no 1000 līdz 1500 eiro mēnesī visai mājsaimniecībai jeb ģimenei kopā. Savukārt tiem, kuriem ir iespēja iegādāties privātmāju vai dzīvokli jaunajā projektā, ienākumi ir lielāki – apmēram 2000 mēnesī.

Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.