8 komentāri

Statistika rāda, ka Latvijas ekonomika uzņēmusi straujus apgriezienus un un līdz ar to patlaban “uzpūšas” arī būvniecības nozare un nekustamā īpašuma tirgus. Cenas mājokļiem atkal diezgan strauji kāpj un vēl turpinās kāpt. Šāds scenārijs daudziem atsauc atmiņā treknos gados, kuriem kā mēs visi atceramies, sekoja krīze… Ekonomisti saka,- lai arī zināms pārkaršanas risks pastāv, treknajiem gadiem līdzīgs burbulis mūsu ekonomikā neveidojas.

Ekonomikas pārkaršanas pazīmes Latvijā iepriekš visspilgtāk izpaudās nekustamo īpašumu jomā un būvniecības nozarē. Kredīti bankās bija ārkārtīgi viegli pieejami, cilvēki tos ņēma uz nebēdu un tas izraisīja pieprasījumu pēc celtniecības pakalpojumiem, kurus nespēja nodrošināt pietiekošā līmenī. Lai arī šobrīd ekonomika Latvijā atkal griežas strauji, eksperti pārliecināti, ka jauns, trekno laiku, burbulis neveidojas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Krīzes laikā, cenas dažu segmentu mājokļiem nokrita pat par 50 – 70%. Savukārt jaunajiem projektiem cenas samazinājās pēc 2014.gada kad Saeima paaugstināja slieksni termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai nerezidentiem. Šobrīd nekustamo īpašumu tirgus ir atguvies un cenas kāpj.

“Šobrīd cena visvairāk ir augusi tieši otrreizējā tirgū esošajiem labiem, kvalitatīviem otrreizējiem tirgus dzīvokļiem. Tas nozīmē, kā māja ir siltināta, ir kvalitatīvs remonts un izremontēta kāpņu telpa, šie ir pieprasītie dzīvokļi,” saka nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes loceklis Aldis Riekstiņš.

Viņš prognozē, ka, augot ekonomiskajai stabilitātei, cenas mājokļiem turpinās kāpt arī tuvākajā nākotnē: “Tās varbūt nekāps strauji, nekāds bums nav paredzēts. Protams, uz Eiropas fona mēs izskatāmies, ka esam visstraujāk augošie, bet mēs augam straujāk no tās bedres, kurā mēs bijām. Šobrīd salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ar kaimiņvalstīm, Igauniju, Lietuvu, neesam sasnieguši nekādu maksimumu, cenas kāps, bet mēreni.”

Ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka Latvijas ekonomika šobrīd ir daudz stabilāka nekā treknajos gados. Arī iedzīvotāji arvien vairāk audzē drošības spilvenus, veidojot uzkrājumus. Tādēļ pat teorētiska ekonomikas satricinājuma gadījumā, tāda krīze kā iepriekš Latvijai nedraud. Nekustamo īpašumu cenu kāpums skaidrojams ar to, ka pieaug strādājošo atalgojums, šogad prognozētais darba algu kāpums ir pat  9%.

“Ja paskatāmies, uz pieejamību tad tā ir krietni augstāka nekā bija pirms krīzes, bet iedzīvotāju skatījums uz nākotni ir krietni piezemētāks. pirms krīzes tās gaidas bija krietni augstāks, nekā tīri finansiāli šī pieejamība bija krietni zemāka. šobrīd šī pieejamība ir krietni uzlabojusies, lielākā problēma varbūt ir šī pirmā iemaksa,” norāda Gašpuitis.

Lai arī Fiskālās disciplīnas padome norādījusi, ka Latvijai ir iespējami ekonomikas pārkaršanas riski, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ar ekspertiem analizējuši situāciju un šāda prognoze neapstiprinoties.

“Ņemot vērā valsts ārējo parādu, gan sabalansēto budžetu, gan uzņēmumu uzkrājumi ir sabalansēti ar parādiem, un tekošā konta deficīts ir labā stāvoklī, mums kopumā nav pamata teikt, ka Latvijas ekonomikai draudētu pārkaršana,” saka ministrs.

Tomēr ekonomisti norāda, ka tik gludi viss nebūt neies –  tuvāko divu, trīs gadu laikā Latvijā ļoti strauji ieplūdīs Eiropas fondu nauda, bet 2020.gadā tās apjoms būtiski kritīsies. Savukārt šī ir tā nauda, kas veica būvniecības attīstību, kur jau tagad ir pieprasījums pēc darbiniekiem un algas kāpj straujos tempos.

“Šo fondu cikls noslēgsies divu trīs gadu laikā, tad ir jautājums, kas notiks pēc tam? Jo šo gadu periodā, protams, algas būs pieaugušas, bet attiecīgi samazinoties pieprasījumam, vēlme maksāt tik lielu atalgojumu mazināsies. Tad ir jautājums, kas notiks ar šo te darbinieku klāstu, vai neatkārtosies tas, ko mēs redzējām iepriekšējos divos gados, kad daudzi būvnieki devās darba meklējumos ārpus Latvijas,” norāda Gašpuitis.

Būtisks jautājums esot, cik pragmatiski valsts spēs izlīdzinās Eiropas fondu naudas pārrāvuma posmu, pārliekot lielus būvniecības projektus uz nākamo fondu periodu, kas gan būšot krietni mazāks. Arī ekonomikas ministrs norāda, ka fondu izsīkšanas dēļ ekonomikas attīstība nākotnē varētu sabremzēties, bet ne krist uz leju.

TOP komentāri

  • Andis
    0 0 0

    Andis

    Īpašumu cenas tad ceļas tik pat strauji kā tie nami, bet par nožēlu celtnieku algas gan ir krietni mazākas kā pirms krīzes laikā.
  • Zeltite Eiklona
  • Alberts Dzintars

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Kas gan var būt vēl spilgtāks rudens vēstnesis par ķirbi? Jā, rudens tik tiešām ir klāt, un ar ķirbju piedāvājumu problēmu nav. Anna Panna no ”Gatavo 3” komandas aicina izmantot šo šobrīd tik bieži sastopamo ogu baltās šokolādes un ķirbju trifeļu pagatavošanai, kas būs gards pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem.

Lasi vēl