Sarukusi Krievijas loma Latvijas eksportā

5 komentāri

Kremļa amatpersonas pauž gatavību saraut attiecības ar Eiropas Savienību.

Kā liecina jaunākā statistika, Krievija joprojām ir viena no galvenajām noieta valstīm Latvijai. Tas arī ir loģiski, ņemot vērā šī tirgus ģeogrāfisko tuvumu, izmēru, kā arī vēsturiskos aspektus, kas vairākas Latvijas nozares pat piespiedu kārtā sajūdza ar Krieviju. Tomēr pēdējo gadu 10 tendences rāda, ka šīs valsts loma mūsu eksporta sarūk.

Kremlim runājot par gatavību saraut attiecībās ar Eiropas Savienību, TV3 Ziņas ielūkojās, cik ciešas ir Latvijas ekonomikas saites ar Krieviju.

Tāls ceļš noiets kopš deviņdesmitajiem, kad teju ceturto daļu Latvijas eksportā veidoja Krievija. Lai gan loma saglabājas vērā ņemama joprojām, tendence turpinās ar mīnusa zīmi.

Pirms 10 gadu kopējā Latvijas preču eksportā Krievija veidoja 10,6%, pērn 8,5%. Lai gan vizuāli šīs procentpunktu svārstības ir neizteiksmīgas, jāatzīmē, ka, piemēram, 1% no Latvijas aizvadītā gada eksporta ir 130 miljonu eiro.

Attiecībā jau uz konkrētām preču kategorijām – nedaudz vienkāršojot, var teikt, ka mēs Krievijai galvenokārt pārdodam alkoholu, iekārtas un medikamentus, savukārt pretim plūst gāze un minerālmēsli.

No saviem kādreizējiem salīdzinošiem augstumiem krītas arī pakalpojumu eksports, kur galveno vijoli vēsturiski spēlē rūkošie finanšu pakalpojumi nerezidentiem un tranzīta nozare, kur kravu apgrozījums pērn nokritās teju uz pusi.

“Krievija ir būtiska atsevišķām pieminētajām nozarēm, taču makroekonomiskā skatījumā ne tuvu tik būtiska, cik tā bija paaudzi iepriekš,” Tā vērtē Latvijas Bankas Andris Strazds ekonomists, norādot, ka austrumu kaimiņa sarūkošā ietekme preču eksportā ir loģiska. Latvijas uzņēmēji saprotot, ka Krievijas tirgus ir riskants un no dažādiem aspektiem – ģeopolitika, sankcijas, valūtas kursa svārstības un citi.

“Ļoti maz kurš Krieviju redz kā savu galveno eksporta tirgu. Tas ir vairāk, kā angliski saka,” nice to have” jeb ir labi, ka tur arī izdodas ko pārdot, tomēr lielāka daļa saimniecības ir orientēta uz citiem tirgiem. Eiropas Savienības tirgu pamatā,” saka Strazds.

Līdzīgās domās ir bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš, piebilstot, ka joprojām ir uzņēmumi, jo sevišķi mašīnbūvē un metālapstrādē, kuriem Krievija saglabājās būtisks tirgus. Tas pats attiecas uz pierobežas reģionu Latgalē.

“Maz tādu uzņēmumu, kas attīstītu Krieviju kā tirgu. Tā izaugsme, kas mums ir. Uzņēmēji pārsvarā tomēr attīsta Rietumu tirgus, iegulda tu resursus un enerģiju. Šis Krievijas tirgus – lielākoties tur, kur tas ir vēsturiski, arī tiek saglabāts, uzturēts, varbūt nedaudz aug,” skaidro Āboliņš.

Ekonomists vērtē, ka pašreizējā Krievijas loma Latvijas preču eksportā varētu saglabāties arī ilgākā perspektīvā, ja nenotiek kādi lieli satricinājumi.

5 komentāri