Samazinās ārvalstu investoru gatavība turpināt ieguldījumus Latvijā

1 komentārs

Krīze sāpīgi situsi pa kabatu arī ārvalstu investoriem Latvijā. Samazinās pieprasījums, valda liela nenoteiktība, tāpēc rūk arī entuziasms turpināt ieguldījumus Latvijā.

Ārvalstu investoriem ir būtiska loma Latvijas tautsaimniecībā. Piemēram, tie nodarbina aptuveni piekto daļu darba spēka. Amerikas Tirdzniecības palāta un Ārvalstu investoru padome Latvijā piektdien rīkoja diskusiju par pēckrīzes attīstības scenārijiem. Tajā piedalījās arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Valdības vadītājs pastāstīja partneriem par Latvijas iespēto gan cīņā pret Covid-19, gan tautsaimniecības atbalstīšanā, savukārt investori informēja par aktualitātēm savā galā. Aina nav iepriecinoša.

Investoru padomes iekšējā aptauja atklāj, ka Covid-19 krīzē 80% biedru piedzīvo pieprasījuma kritumu – vidēji līdz pat 30%. Lielākā daļa valsts piedāvāto atbalstu neizmanto, aptuveni puse sagaida, ka darbinieku skaitu nāksies samazināt. Pērn rudenī vairums investoru bija pozitīvi noskaņoti par turpmākiem ieguldījumiem Latvijā, tagad to plāno vien aptuveni ceturtā daļā.

“Šī tendence ir satraucoša, bet es pieņemu, ka līdzīgi varētu būt visā Eiropā. Domāju, ka tas nav specifiski mums. Mēs varam globāli redzēt, kas notiek tirgos,” norādīja Kariņš.

Ārvalstu investori atzinīgi novērtēja valdības virzītās strukturālās reformas, jo sevišķi augstākajā izglītībā, vienlaikus gan aicinot investēt cilvēka kapitālā arī plašāk, kas ir īpaši svarīgi, lai tautsaimniecība atkoptos. Tāpat esot jādomā par arvien straujāku valsts pārvaldes digitalizāciju virzībā uz bezpapīra ekonomiku. Pašreizējā krīze jau to veicina. Valdības vadītājs norādīja, ka pirms krīzes aptuveni pusi dokumentu joprojām parakstīja ar roku.

“Tad deviņi no mums valdībā pēkšņi nokļuva mājas pašizolācijā. Mazāk nekā divu nedēļu laikā jau bija risinājums. Tagad ar roku es parakstu tikai apsveikumus citiem premjerministriem viņu valsts svētkos,” teica Kariņš.

Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska vaicāja: “Katrai kompānijai, kas nopietni attiecas pret digitalizāciju, ir atbildīgais informācijas direktors, kurš to pēta un plāno. Vai mums valstī ir atbildīgais informācijas direktors vai informācijas ministrs, kurš par šīm lietām būtu atbildīgs?”

“Daudzos uzņēmumos ir joks, ka mūsu digitalizācijas direktora vārds ir Kovids, bet, protams, realitātē digitalizācijai joprojām vajag cilvēkus. Covid-19 var būt iedvesma vai iemesls straujākai digitalizācijai, bet mērķtiecīgai pieejai tai vajag būt arī no valdības puses,” pauda “SEB bankas” valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Premjers apliecināja, ka šāda virzība notiek, un tas arī ļaus valsts pārvaldi padarīt nedaudz taupīgāku. Protams, tas gan nozīmē, ka būs cilvēki, kuriem nāksies zaudēt darbu.