Komentāri

Trešdien, 13. jūnijā, oficiāli uzsākts Latvijas jaunāko laiku vēsturē lielākais kāda uzņēmuma likvidācijas process. “ABLV Bank” likvidatoriem vairāk nekā 3000 noguldītājiem būs jāpārskaita pusotrs miljards eiro.

Nauda šobrīd ir iesaldēta kredītiestādes kontos. Procesam rūpīgi sekos līdzi banku uzraugs un Naudas atmazgāšanas novēršanas dienests, lai nepieļautu “melnās naudas” aizplūšanu no bankas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Līdzšinējie bankas akcionāri, kuri likvidatoriem trešdien nodeva bankas atslēgas, gan ir pārliecināti, ka nelegāli iegūtus līdzekļus, par kuriem ziņoja ASV finanšu uzraugi, neizdosies atrast, jo tādu tur neesot.

“ABLV Bank” bijušajam vadītājam Ernestam Bernim trešdien bija pēdēja darba diena bankā, ko viņš kopā ar otru līdzīpašnieku – Oļegu Fiļu – pirms 25 gadiem izveidoja Aizkrauklē. Otrdienas vakarā Finanšu kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) pieņemtais lēmums sākt bankas pašlikvidāciju nozīmē, ka visus ar bankas darbību saistītos lēmumus pieņem likvidatori, savukārt Bernim atliek gaidīt piecus gadus, kad likvidāciju paredzēts pabeigt, lai saprastu, cik daudz naudas paliks pāri akcionāriem.

“Mūsu bankai bija un ir izcils finanšu stāvoklis, tas ir rets gadījums, kad banka pašlikvidējas, jo tas nozīmē, ka mēs spējam norēķināties ar visiem kreditoriem un daļēji arī ar bankas akcionāriem,” norāda Bernis.

FKTK vadītājs Pēteris Putniņš prognozē, – ņemot vērā prāvo bankas paškapitālu, akcionāri var cerēt uz vairāku desmitu un, iespējams, pat simts miljonu eiro izmaksu. Tikmēr noguldītājiem jārēķinās, ka viņu naudas izcelsme tiks rūpīgi pārbaudīta, ņemot vērā ASV banku uzraugu pavasarī paziņoto, ka caur “ABLV Bank” lielā skaitā gājusi netīrā nauda.

Ja bankā tiks atrasta “melnā nauda”, saskaņā ar likumu to ieskaitīs valsts budžetā, savukārt vainīgie tiks saukti pie atbildības.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola nevarēja žurnālistiem pateikt, kas notiks gadījumā, ja Bernim izrādīsies taisnība, un ASV skaļajām apsūdzībām, kas pavasarī satricināja Latvijas finanšu sistēmu, netiks atrasti pierādījumi.

Jāpiebilst, ka “ABLV Bank” likvidāciju veiks četri bankas akcionāru pašu izvēlēti un komisijas apstiprināti likvidatori. Līdz ar to nav prognozējams scenārijs ar “Trasta komercbanku”, kuras administratori nepilna gada laika kļuva par miljonāriem.

TV3 Ziņu rīcībā nonākusi arī informācija, kas izskaidro, kāpēc bankas uzraugi tik ilgi kavējas ar bankas pašlikvidācijas apstiprināšanu. Advokāts Romualds Vonsovičs apgalvo, ka viens no bankas mazākumakcionāriem, skandalozais uzņēmējs Gints Lazdiņs caur tiesu mēģinājis pašlikvidāciju apturēt, taču Jelgavas un vēlāk Augstākā tiesa prasību noraidījusi.

Pēc Vonsoviča teiktā, šādi Lazdiņš mēģinājis panākt, ka tiek mīkstinātas apsūdzības pret viņu sāktā krimināllietā par 60 miljonu eiro izkrāpšanu no mecenātiem Borisa un Ināras Tetereviem, ar kuriem “ABLV Bank” īpašnieki joprojām plāno ideju par laikmetīgā mākslas muzeja būvniecību.

Lasi vēl