Rosina veidot Eiropas finanšu policiju un ES līmeņa naudas atmazgāšanas uzraudzības iestādi

0 Komentāru
Rosina veidot Eiropas finanšu policiju un ES līmeņa naudas atmazgāšanas uzraudzības iestādi
ROMĀNS KOKŠAROVS, F64

Eiropas Parlaments (EP) otrdien, 26. martā, apstiprināja detalizētus priekšlikumus cīņai ar finanšu noziegumiem un taisnīgākas un efektīvākas nodokļu sistēmas izveidei rosinot izveidot Eiropas Savienības (ES) līmeņa naudas atmazgāšanas uzraudzības iestādi un Eiropas finanšu policiju, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā.

EP Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašā komiteja (TAX3) gadu strādāja pie ziņojuma, ko otrdien apstiprināja ar 505 balsīm, pret balsojot 63, bet 87 deputātiem atturoties.

EP ieskatā Eiropas Komisijai (EK) būtu nekavējoties jāsāk darbs pie priekšlikuma Eiropas finanšu policijas izveidei, ANO ietvaros jāizveido globāla nodokļu iestāde, ES valstīm būtu jāizbeidz “zelta vīzu” un pasu programmas, savukārt pētnieciskajiem žurnālistiem un trauksmes cēlējiem būtu nepieciešama labāka aizsardzība.

Eiroparlamentārieši starp secinājumiem minējuši arī to, ka ES dalībvalstīm trūkst politiskās gribas vērsties pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un septiņās ES valstīs – Beļģijā, Kiprā, Ungārijā, Īrijā, Luksemburgā, Maltā un Nīderlandē – vērojamas “nodokļu oāžu” pazīmes.

Deputāti arī pauda nožēlu, ka tādas bankas kā “Swedbank” un “Danske Bank” iesaistītas Krievijas naudas atmazgāšanā.

Īpašās komitejas priekšsēdētājs Peters Ježeks norādīja, ka ES dalībvalstis nerīkojas pietiekami apņēmīgi. “Bez politiskās gribas nebūs progresa. Eiropieši ir pelnījuši vairāk,” viņš piebilda.

Savukārt līdzziņotājs Jepe Kofods sacīja, ka šis ziņojums ir līdz šim vērienīgākā EP darba šajā nozarē rezultāts. “Mums nepieciešama uzņēmumu ienākuma nodokļa minimālā likme ES līmenī, lai izbeigtu nodokļu konkurenci un apgrūtinātu netīras naudas iepludināšanu,” uzsvēra Kofods.

Kā aģentūru LETA informēja EP deputāta Roberta Zīles (VL-TB/LNNK) pārstāvis Edgars Ziverts, deputāts ir pārliecināts, ka EP šodien pieņemtais ziņojums par nodokļu apiešanu ir svarīgs solis uz priekšu, jo norāda gan uz “zelta vīzu” bīstamību, gan pauž bažas par Krievijas naudas ietekmi Eiropā, taču reizē negrib atzīt ne naudas atmazgāšanas sistēmisko problēmu, ne arī ieteikt, ka visām valstīm jābūt Finanšu darījumu darba grupas (FATF) paspārnē.

“Par nerezidentu noguldījumu riskiem Eiropas komercbankās es runāju jau sen. Vēl vairāk, pirms Latvijas iestāšanās eirozonā, juridiski nesaistošajā ziņojumā EP es centos iestrādāt piesardzīgi veidotu atsauci uz lielo nerezidentu noguldījumu īpatsvaru Latvijā. Tolaik politiķu nostāja EP bija, ka nerezidentu noguldījumiem nav nekāda sakara ar banku stabilitāti vai valsts drošību. Tikai tagad, sešus gadus vēlāk, mēs atzīstam, ka tomēr ir gan. Tas, neskatoties uz faktu, ka šīs pašas bažas jau toreiz izteica arī Starptautiskais Valūtas fonds,” uzsvēra Zīle.

Tāpat deputāts pozitīvi atzīmē, ka, lai arī novēloti, tomēr EP atzīst investoru jeb “zelta vīzu” problēmu ES. Šo programmu laikā trešo valstu pilsoņi apmaiņā pret bieži vien necaurspīdīgām investīcijām iegūst uzturēšanās atļauju vai pat pilsonību kādā no dalībvalstīm un tādējādi brīvu pārvietošanos pa visu Eiropu, kā arī virkni citu privilēģiju, pārliecināts politiķis.

Zīle gan atzīst, ka par šiem jautājumiem un saistītajiem riskiem bija zināms un vajadzēja runāt jau sen. “Par “zelta vīzu” bīstamību bija zināms jau pašā sākumā. Ja valstis burtiski pārdod privilēģiju būt ES rezidentam vai pilsonim, ir skaidrs, ka šāda sistēma pamatā piesaistīs tos, kuriem nav labākie nodomi. Vai nu tas ir naudas atmazgāšanas nolūkos, vai vēl bīstamāk, tomēr tie trešo valstu pilsoņi, kas ES redz kā savu pastāvīgo mājvietu leģitīmos nolūkos, izvēlas citus veidus, kā iegūt uzturēšanās atļaujas,” teica deputāts.

EP īpašā komiteja Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos tika izveidota 2018.gada martā, reaģējot uz pēdējo gadu laikā atklātībā nonākušo informāciju par nodokļu pārkāpumiem. Darba laikā tās pārstāvji uzklausīja finanšu ministrus un ES komisārus, kā arī devās vairākās vizītēs, tostarp uz Latviju.

0 Komentāru