Rosina samazināt procentu likmes visa veida patēriņa kredītiem

13 komentāri
Rosina samazināt procentu likmes visa veida patēriņa kredītiem
Dmitrijs Suļžits/F64

Astoņas reizes lētāki patēriņa kredīti – šādu pretimnākšanu kredītņēmējiem sola Saeimā priekšvēlēšanu laikā nonākuši grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Satraukumu par tiem neslēpj komercbankas un “ātro kredītu” devēji, kuri brīdina, – pieņemot jaunos procentu likmju griestus, nozare tiks iznīcināta.

Vasaras karstumā un priekšvēlēšanu gaisotnē tapinātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā sola īstu revolūciju Latvijas kredītu tirgū. Tie paredz astoņkārtīgi samazināt procentu likmes visa veida patēriņa kredītiem. Šobrīd aizdevuma līdz 30 dienām maksimālā dienas likme ir 0,55% – to paredzēts samazināt līdz 0,07%. Maksimālo gada procentlikmi paredzēts samazināt no 400% līdz 28%. Likumprojekta autori to pamato ar rūpēm par “ātro kredītu” ņēmējiem, kuri arvien lielākā skaitā nespēj tos atdot.

Edvards Smiltēns
Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts (LRA)

Mums ir 174 000 cilvēku Latvijā, kuri nespēj laikus nokārtot saistības 200 eiro apmērā. Kāda tam ir ietekme uz veselīgu ekonomiku, kāda iespēja ir šiem cilvēkiem veidot dzīvi tā, lai viņiem pāri paliek nauda ne tikai, lai samaksātu komunālos un nopirkt maizi, lai kaut cik cienīgu dzīvi dzīvotu.

Trešdien, 1. augustā, savus secinājumus par priekšlikumu padarīt daudz lētākus kredītus izklāstīja Latvijas Bankas eksperti. Salīdzinot ar Lietuvu, bet, jo īpaši Igauniju, Latvijā kredītprocenti šobrīd esot nesamērīgi augsti. Mazajiem aizdevumiem šobrīd pat nevajagot vērtēt kredītrisku, jo peļņa esot garantēta. Galvenais esot atrast kādu, kam naudu aizdot.

Andris Ņikitins
Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vietnieks

Kredītrisks tiek izkaisīts uz visiem mazo kredītu ņēmējiem. Puse neatdod, puse samaksā un daļa pārmaksā prēmiju par aizdevumu, tā sedzot kredītdevēja zaudējumus, kas saistīti ar kredītriska nevērtēšanu.

Lai arī eksperti uzsver nepieciešamību likmes samazināt, īstenojot piedāvāto astoņkārtīgo samazinājumu, sekas būšot dramatiskas.

“Bankas varbūt, reorganizējot savu darbību, spēs turpināt strādāt, nebanku sektors faktiski tiktu iznīcināts. Diezgan skarbi es pateicu, bet diemžēl tā tas ir,” piebilda Ņikitins.

Pēc ekspertu teiktā, pārmaiņu rezultātā augtu citu aizdevumu, piemēram, līzinga izmaksas, jo šim pakalpojumam izmaksu griesti nav noteikti. Satraukumu par pārmaiņām neslēpj kredītu devēji.

“Mūsu vērtējums, ka visi nebanku uzņēmumi pārstātu darboties un daļa no banku pakalpojumiem arī pazustu,” skaidro Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš.

Tautsaimniecības komisijas vadītājs kredītu devēju bažām netic.
Romāns Naudiņš
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs (NA)

Tieši pirms diviem gadiem mēs veicām būtiskus grozījumus “ātro kredītu” jomā, ierobežojot to darbību, un toreiz es atceros, kā asociācijas vadītāja Fromanes kundze teica, – ja Jūs pieņemsiet šos grozījumus, tad “ātro kredītu” nozare beigs pastāvēt. Ko mēs redzam šodien, tā zeļ un plaukst.

Tas, vai Latvijā kredīti paliks ievērojami lētāki, tagad lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai Saeima lēmumu pieņems līdz vēlēšanām. Lai arī atklāti neviens deputāts izmaiņām neiebilst, tiek izmantotas dažādas metodes, lai likuma pieņemšanu novilcinātu. Komisijas sēdi trešdien neapmeklēja partijas “Saskaņa” deputāti, kuras sadarbības partneris Rīgas domē Andris Ameriks pelna naudu “ātro kredītu” biznesā. Rezultātā likumprojekta virzīšanai uz otro lasījumu trešdien pietrūka kvoruma.

13 komentāri