Rosina pārskatīt straujo akcīzes kāpumu alkoholam

13 komentāri

Pēc nepilniem diviem mēnešiem plānots patiešām straujš akcīzes nodokļa kāpums grādīgajiem dzērieniem. Cenas jūtami palielināsies. Alkohola ražotāji un tirgotāji apgalvo, ka tas būšot, pirmkārt, “nāves spriedums” dzērienu tirdzniecībai pierobežā, bet, otrkārt, varētu mazināties arī legālā alkohola patēriņš kopumā Latvijā. To dzirdot, daži valdošās koalīcijas politiķi jau ierunājās, ka varbūt nodokļa celšanas plānus vajadzētu pārskatīt.

Saeimā Nodokļu apakškomisijas plāns runāt par nodokļu sistēmas pilnveidi ar tirgotāju organizācijām izvērtās citādi.

Nozares pārstāvji zīmē drūmu ainu Saeimas deputātiem, ja martā strauji celsies akcīzes alkoholam – nelegālā tirgus kāpums, nodokļu ieņēmumu samazinājums.

Lasi vēl – Alkohola nozares asociācija: Akcīzes celšana ir ”nāves spriedums” pierobežas tirdzniecībai

Šobrīd paredzēts, ka no 1. marta akcīze stiprajam alkoholam pieaugs par 30%. Nodokļa likme būs augstākā Baltijas valstīs. Aprēķināts, ka litrs grādīgā dzēriena varētu sadārdzināties par gandrīz trīs eiro. Ja tagad litrs produkta maksā 14 eiro, martā jau par 20% dārgāk.

Nozares ieskatā, tik krasa likmes celšana būs nāves spriedums alkoholisko dzērienu tirdzniecībai pierobežā, turklāt kopumā Latvijā būtiski mazināsies legālā alkohola iekšējais patēriņš, daudz vairāk varētu sākt iepirkties ārzemēs, piemēram, Polijā.

“Atšķirība būs tikpat būtiska 2020. gadā ar Poliju, kā tā bija 2016. gadā ar Igauniju, kad mums sākās pierobežas tirdzniecība, līdz ar to riski ir ļoti lieli, un, ja mēs ceļam akcīzi, pēc mūsu aprēķiniem, tikai no alkohola zaudējumi būs 38 miljoni eiro pret šo gadu,” pauž Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Mazo vīnkopju un vīna darītavu biedrības pārstāvis brīdina, ka dārgais alkohols var mudināt cilvēkus sākt dzīt kandžu mājas apstākļos – iekārtas kļuvušas mūsdienīgākas, to iegāde nav aizliegta.

“Ja tā ģimenei vai tas cilvēks iegādājas aparātus, aprāta cena tirdzniecībā 45 litrīga ir apmēram 500 eiro, viņš no tā nešķirsies, lai kāda būtu akcīzes cena. Ceļot akcīzi, tā problēma var būt liela, jo katrai mājai policistu kāt nepieliksim,” pauž Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības vadītājs Ričards Ivanovs.

Par nelegālā tirgus pieaugumu un nodokļu ieņēmumu plānu nepildīšanos bažījās arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Baiba Šmite Roķe: “Tas ir loģiski, ka būtiski kritīsies legālais patēriņš iekšzemē, ārrobežu tirdzniecība novirzīsies uz Igauniju un Lietuvu. Jo cenas starpība uz vienu litra pudeli stiprā alkohola būs tiešām tuvu trim eiro kopā ar PVN. Kas mūs dara bažīgus – tas, ka radīsies nelegālās alkohola ražotnes.”

Asociācija un arī citi tirgotāji mudina politiķus atstāt esošās likmes, kas tika mazinātas pērn vasarā, reaģējot uz šā nodokļa mazināšanu Igaunijā. Pirms trīs gadiem pieņemtajā Latvijas nodokļu reformu plānā, kas ar akcīzi paredzēja kompensēt darbaspēka nodokļa kritumu, mūsu kaimiņvalsts sajaukusi kārtis, secina Finanšu ministrijas eksperts. Lai gan akcīzes izmaiņas ierēķinātas arī budžetā, ministrijas ierēdnis pieļauj, ka likmi varētu celt mērenāk.

“Mazāks kāpums, kas atļautu saglabāties varbūt mazākā apjomā, bet joprojām pārrobežu tirdzniecībai no ieņēmumu apjoma būtu efektīvāk,” saka Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.

Pēc drūmās ainas uzklausīšanas vairāki politiķi pieļauj diskusiju rosināšanu, lai akcīzi vēl neceltu vai to darītu ievērojami mērenāk. “Augustā pieņemtās likmes, un tad pārskatām uz 2021. gada budžetu,” teic Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP).

“Mēs neuzskatām, ka šāda, tik liela un strauja celšana būtu pragmatiska, mēs uzskatām, iespējams, ka varētu celt, kas arī nestu ne tikai…, varētu turpināties nozare, pierobežā darboties un nestu arī pienesumu budžetam, ja kāpums būtu daudz minimālāks, piemēram, 5% līdz maksimums 10% apmērā,” norāda Nodokļu politikas apakškomisijas vadītāja Iveta Benhena-Bēkena (KPVLV).

Par to, kad akcīzes jautājums varētu būt valdošās koalīcijas darba kārtībā, pagaidām nav zināms.

13 komentāri