Rosina, ka deklarācijas būtu jāiesniedz arī biznesmeņiem, kuri saņem valsts finansējumu un piedalās iepirkumos

1 komentārs

Saeimas deputātu un nevalstisko iestāžu dienaskārtībā aktualizējies jautājums, cik caurspīdīgām jābūt amatpersonu deklarācijām.

Izskan bažas, ka valsts drošības iestāžu darbinieku, tostarp policistu, algu publicēšana ar vārdiem un uzvārdiem iedragā valsts drošību. No otras puses, politiķi rosina mainīt sistēmu, lai deklarācijas vajadzētu iesniegt arī privātā biznesa darboņiem, kuri saņem valsts finansējumu un piedalās valsts iepirkumos.

Jautājumu par amatpersonu atalgojuma atklātību Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā aktualizēja deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS). Pēc viņa teiktā, internetā atrodama speciālo uzdevumu vienību kareivju dati, tostarp algas, un, viņaprāt, šādas informācijas publiskošana ir bīstama valsts interesēm. Deputāts norāda: “Publicējot algas, mēs ietekmējam valsts drošību. Atklājot arī tādu cilvēku algas un viņu radiniekus, kas rūpējas par drošību. Kā tiek sabalansēts šis?”

Savukārt “Sabiedrība par atklātību “Delna”” direktore Liene Gātere pauž: “Somijā tiek publicēti nodokļi neatkarīgi no tā, kur cilvēks strādā. Skandināvijas valstīs labi piemēri.”

Tāpat izskanēja ideja, ka deklarācijas vajadzētu iesniegt arī uzņēmējiem, kas saņem līdzekļus no valsts budžeta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns norāda: “Piemēram, uzvar būvnieks konkursā. Mums ir daudz problēmu, ka daudzās nozarēs tie nodokļi netiek nomaksāti. Ir tā, ka saņem uzņēmums naudu no budžeta, kas gan tur būtu slēpjams?”

Savukārt domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka saka: “Šis ir piemērs, cik ļoti mums trūkst iestādes, kurai būtu funkcija – domāt par šāda veida priekšlikumiem, apzināt vajadzības un saprast. Nezinu, vai vajadzētu visu padarīt atklātu, bet, iespējams, ja tur būtu spēcīgi argumenti.”

Uz to KNAB priekšnieks Jēkabs Straume norāda: “Legālie līdzekļi, kurus amatpersonas saņem kā atalgojumu, nez vai ir tas, kas vislielāko korupcijas risku izraisa. Ir iespējas uz nepotismu, bet nepotisms Latvijā ir diezgan izslēgta lieta, atšķirībā no Lietuvas, kur daudzos amatos strādāja radinieki un ģimenes. Tādas lietas mums Latvijā vairs nav.”

Straume akcentēja, ka eksperti ir piedāvājuši daudz dažādu uzlabojumus caurspīdības un korupcijas risku izskaušanas jomā, bet tie parasti iestrēgst atbildīgo komisiju sēdēs un nogulst atvilktnēs.