Rimšēvičs: “Brexit” nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai

5 komentāri
Rimšēvičs: “Brexit” nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai
ZANE BITERE, LETA

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai, aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka bezvienošanās “Brexit” nozīmētu, ka Latvija nākotnē būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā, piemēram, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2020. gadā tās varētu būt par 23 miljoniem eiro lielākas. Tāpat “Brexit” gadījumā Latvija saņems mazāk ES fondu līdzekļu, jo Apvienotā Karaliste vairs neveiks iemaksas.

“Tautsaimniecībai tas par labu nenāks,” sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī atzīmēja, ka ES struktūrfondu naudai ir nozīmīga ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi. “Latvijas tautsaimniecība zināmā mērā ir atkarīga no šiem līdzekļiem. Esmu pat kādreiz teicis, ka esam tā kā uzsēdināti uz adatas,” piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat Rimšēvičs minēja, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES bez vienošanās nelabvēlīgi ietekmēs tirdzniecības plūsmas visā ES.

“Ietekme uz eirozonas valstīm no bezvienošanās “Brexit” būs atšķirīga – dažām valstīm tirdzniecības saites ar Apvienoto Karalisti ir ciešākas, tādēļ, piemēram, Īrija un Beniluksa valstis, visticamāk, zaudēs vairāk,” viņš sacīja.

Jau vēstīts, ka Apvienotās Karalistes parlamenta apakšpalāta – Pārstāvju palāta – trešdien, 4. septembrī, atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās “Brexit”, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15. oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt ES “Brexit” atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19. oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās “Brexit”. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona “Brexit” politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES 31. oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedza, ka vēlētos bezvienošanās “Brexit”, taču uzstāja, ka no viņa noteiktā termiņa – 31. oktobra – nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Runājot parlamentā, Džonsons teica, ka likumprojekts “iznīcina valdības iespējas vest sarunas”, tāpēc viņam nav citu iespēju, kā ierosināt pirmstermiņa vēlēšanas 15. oktobrī, lai iegūtu jaunu mandātu.