“Rīgas satiksmes” parādus nākas iekļaut valdības budžeta deficītā

18 komentāri
“Rīgas satiksmes” parādus nākas iekļaut valdības budžeta deficītā
EDIJS PĀLENS, LETA

Par ilgstošo nesaimnieciskumu uzņēmumā “Rīgas satiksme” nāksies maksāt ne tikai galvaspilsētas iemītniekiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) kritērijiem šā uzņēmuma parādi turpmāk būs jāiekļauj arī kopējā valsts budžeta bilancē. Tāpēc nākamgad valsts izdevumos jārezervē daudzi desmiti miljonu eiro, ko būtu bijusi iespēja novirzīt citiem mērķiem.

“Rīgas satiksme” pati saviem spēkiem nevar izdzīvot, – to dotē Rīgas dome, tostarp pērn uzņēmums no pašvaldības saņēma vairāk nekā 130 miljonus eiro. Vienlaikus uzņēmums nav vairījies bankās ņemt kredītus jauniem autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem, ik gadu pamatīgi audzējot kredītsaistības.

Tā kā “Rīgas satiksme” ir ierobežota savos lēmumos, jo īsteno pašvaldības politiku, turklāt vairāk nekā puse tās ienākumu veido dotācijas, Briseles skatījumā, uzņēmuma saistības būtu jāiekļauj valsts budžeta bilancē, tā palielinot kopējo valsts parādu.

“Tas nozīmē, ka mēs samazinām savas iespējas ieguldīt attīstībā par 70 miljoniem, mums jārēķinās ar to, ka šīs parāds tiks piekvalificēts. Viņš mums neļauj šos līdzekļus plānot algām, izdevumiem, infrastruktūrai,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

Budžetā valsts saistībām jāpievieno summa, kas “Rīgas satiksmei” jāatmaksā bankām. Katru gadu šie izdevumi atšķiras, un, piemēram, nākamgad tiek lēsti 14 miljonu apmērā. Fakts, ka “Rīgas satiksmes” dēļ nu būs mazāk naudas citiem tēriņiem, saniknojis arī daudzus sociālo tīklu lietotājus.

Valdība Rīgas domei un “Rīgas satiksmei” nevar norādīt kā strādāt, tomēr plānots pieņemt mērus, lai viena uzņēmuma dēļ nebūtu jācieš visai Latvijai.

“Tā ir pamatdoma, ka katra pašvaldība rūpējas par saviem iedzīvotājiem un neuzkrauj savas izmaksas Krāslavai, Baldonei, Bauskai vai Liepājai, tas man liekas pilnīgi loģiski, un tāpēc veidosim tādu likumu, kur pašvaldības uzņēmumiem, ja viņi kvalificēsies kā uzņēmumi, kas ietilpst valsts parādā, ka tādi uzņēmumi ar zaudējumiem nedrīkstēs strādāt,” pauž Reirs.

Nākamā gada budžeta aprises pagaidām gan vēl tikai top. Otrdien valdībā uzklausīja Finanšu ministrijas redzējumu. Koalīcija esot gatava kompromisam. Budžetu Saeimā plānots iesniegt 15. oktobrī.