10 komentāri
Rīgas reģionā brīvo vakanču vairāk nekā bezdarbnieku
REUTERS / SCANPIX

Tikai Rīgas reģionā brīvo vakanču skaits pārsniedz bezdarbnieku skaitu, turklāt 47% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem darba meklējumos ir ilgāk par pusgadu, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.

Latvijā oktobra beigās bija 52 651 reģistrēts bezdarbnieks. No visiem Latvijas reģioniem, vienīgi Rīgas reģionā pašlaik ir vairāk vakanču nekā bezdarbnieku. Tās gan ir konkrēti NVA reģistrētās vakances.

Attiecīgi Rīgas reģionā oktobra beigās bija 19 361 bezdarbnieks un 25 692 vakances.

Savukārt Latgalē šis īpatsvars ir vissliktākais – kopā ir 15 779 bezdarbnieki, kamēr brīvo vakanču ir 1805. Kurzemē ir 6847 bezdarbnieki, bet aģentūrā reģistrētas 1543 vakances. Līdzīga situācija ir arī Zemgalē – 5747 bezdarbnieki un 1325 vakances, kā arī Vidzemē – 4917 bezdarbnieki un 1335 vakances.

Kopumā NVA oktobra beigās bija reģistrētas 31 700 brīvas darba vietas, kas ir augstākais rādītājs līdz šim 2019.gadā. Aktuālās vakances reģistrējuši kopā 1407 darba devēji. NVA rīcībā pagaidām nav sīkākas informācijas par vakancēm un bezdarbniekiem uz oktobra beigām.

Toties uz 30.septembri no 31 238 aktuālajām vakancēm visvairāk, proti, 11 365 bija būvniecības nozarē, kam seko 4645 vakances administratīvo un apkalpojošo dienestu sfērā un 3798 vakances saistībā ar transportu un uzglabāšanu. Kopš šī gada jūnija aktuālo vakanču skaits būvniecībā ir samazinājies, savukārt administratīvajā un apkalpojošajā sfērā – pieaudzis.

Pēc NVA septembra beigu datiem, 53,3% jeb 28 033 bezdarbnieku darba meklējumos ir līdz pusgadam, 11 899 no sešiem mēnešiem līdz gadam, 6595 no gada līdz trim gadiem, bet 6068 bez darba ir trīs gadus vai vairāk. Kopumā 47% bezdarbnieku ir darba meklējumos ilgāk par sešiem mēnešiem.

No visiem Latvijas bezdarbniekiem 57% jeb 29 960 ir sievietes, bet 22 635 ir vīrieši.

Pēc izglītības, 35,5% jeb 18 687 ir ar profesionālo izglītību. 13 123 jeb ceturtdaļa bezdarbnieku ieguvuši vispārējo vidējo izglītību, tam seko 11 557 bezdarbnieku ar augstāko izglītību un 8034 ar pamatizglītību.

Lielākā daļa bezdarbnieku ir vecāki par 55 gadiem, šajā vecuma grupā ir 14 501 jeb 27,6% no darba meklētājiem. Vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem šobrīd ir 12 414 bezdarbnieku, kas ir otrais augstākais rādītājs pēc vecuma.

Savukārt trešais augstākais rādītājs, proti, 22% jeb 11 621 bezdarbnieks ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Vismazākais bezdarbnieku skaits ir tieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, šajā vecumā ir 3131 bezdarbnieku.

Šogad vidēji mēnesī izmaksātais bezdarbnieka pabalsts bijis 309,18 eiro līdz 356,20 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotie dati.

Kamēr reģistrēto bezdarbnieku skaits šogad svārstījies robežās no 52 595 līdz 62 477 cilvēkiem, pabalstu ik mēnesi saņēma krietni mazāk cilvēku.

Pabalstu janvārī saņēma 32 172 cilvēki, februārī – 34 541, martā – 33 919, aprīlī – 33 802, maijā – 32 077, jūnijā – 31 087, jūlijā – 31 695, augustā – 31 925, bet septembrī 32 146 cilvēki.

Kā vēstīts, Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”, no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu.

Līdz ar grozījumiem veiktas izmaiņas arī bezdarbnieka pabalsta apmērā, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Kā apgalvo Labklājības ministrijā (LM), izmaiņas paredzētas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Atbilstoši LM datiem šobrīd vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,4 mēneši.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) brīdinājusi, ka bezdarbnieku pabalstu samazināšana darbiniekam nozīmēs arī mazāku pensiju nākotnē.

Vērtējot šo priekšlikumu, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns paudis, ka “tiesiskais nihilisms diemžēl sasniedzis arī labklājības nozari”.

Baldzēns uzskata, ka darbinieki, kuri šobrīd apzinīgi maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiek nostādīti ķīlnieku situācijā, tostarp tiek dots signāls – nemaksājiet, jo valstij nevar ticēt.

Šie likuma grozījumi stāsies spēkā 1.janvārī.